Последний крупный поставщик отказался от производства видеокассет формата VHS. Их всецело заменили DVD-диски, однако и им осталось всего несколько лет – жизненный цикл современного формата окажется еще меньше.

В октябре 2008 г. со склада Distribution Video Audio (DVA) во Флориде, США, была вывезена последняя в истории партия видеокассет, сообщает techradar.com. Компания DVA осталась последним крупным поставщиком, руководство которой объявило о прекращении дальнейшего производства. «Этот формат мертв. И это Рождество его последнее», - заявил глава компании Райан Каглер (Ryan Kugler). «Нам осталось лишь разобраться с тем, что осталось на складе».
http://www.cnews.ru/news/top/index.shtml?2008/12/26/333426
eh, a bija laiki
TDK-180 un filmas ne garākas par pusotru stundu...

Atčotam varētu dot konceptuālu nosaukumu "Vannas nozīme Denija Boila un Vila Smita filmās", taču ko nu tur daudz. Boila kino mirdz kā FHM žurnāla vāks, ir episks kā kosmolaineris "Zvaigžņu karalis 12", viņam te mierīgi sadzīvo Tadžmahals ar tehno un "Titāniks" ar konspirāciju teorijām par to, kas notiek intelektuālo šovu aizkulisēs, precīzāk, tualetes telpās. Tarsems Sings grauž nagus stūrītī - Denijs savu indiešu melodrāmu ir aranžējis ar tādu aizrautību, ka pretoties nav iespējams, skatītājs pie titriem apraudas - viņš taču tieši šādus titrus visu filmu bija gaidījis, un pat no atejas paceltā roka ar sažņaugto indiešu kinoaktiera foto liekas nevis treševijs joks, bet bezgala aizkustinošs moments (cits atčota konceptuālais nosaukums "Niršana atejā Denija Boila filmās kā postmodernisma pašcitāts"). Kruta, pipari, kruta, vajadzētu iedot Boilam "Oskaru" par saundtreku.

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd.+ / afigkino    

sāku skatīties mākslas filmu "milk", bet tur jau piektajā minūtē šons penns metrostacijā sūcas ar kaut kādu homoseksuālistu, talāk vispār bez vārdiem, a man te mamma kā reizi pa istabu šiverē, rosoļus rītdienai taisa, lai nemulsinātu tautu nācās sodomītus izslēgt un ieslēgt kino par ēģiptiešu militāro orķestri, tur ok

arābu un ebreju jauniešu lauzīts angļu val. dialogs rolleru diskotēkā pēc tam kad ebreju jaunietis ir aizsūtījis brīvajā kritienā deju partneri
- you don't go out much with girls, don't you?
- no, i have sea in my ears

no k/f "the band's visit"

Ārkārtīgi jauka un simpātiska izraēliešu indie "mazā filma", kuru nepieņēma "Oskara" nominācijai par labāko ārzemju kino tikai tāpēc, ka filmā angļu valodas teksts ir lielāks par 50 % (godīgi sakot, pirmoreiz dzirdēju par tik savādu un muļķīgu nosacījumu). Aleksandrijas policijas orķestris ierodas muzicēt Izraēlā uz kārtējām kultūras dienām, taču sajauc pilsētas, kas atšķiras par vienu burtu - un nākas vienu dienu un vienu nakti pavadīt kaut kur Izraēlas provincē, kurā neatliek nekas cits, kā satusot ar vietējiem frīkiem. Filma nebūt nav par arābu un ebreju kultūrattiecībām (šis jautājums filmā tiek nejauši aizskārts tikai vienreiz, kad ebreju meitene stāsta par to, ka savā laikā reizēm uz pilsētas ielām nav bijis neviena cilvēka - pa teļļuku rādīja Omāru Šarifu, visi gāja ģībt), un tas arī nav tāds Kusturicas storijs. Tikpat labi Kolirina kino varētu būt par dāņu celtniekiem, piemēram, Beļģijā, kā jau vienmēr par garām palaistajām vai arī tieši nepalaistajām iespējām - filmas centrālais divu sekunžu kadrs ar vietējā ģenerāļa netveramu smaidu (visi teikumi, kur atrodas vārds "ģenerālis" tur ir šausmīgi smieklīgi) pamirkšķina ar aci "Happy GoLucky".

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd.+ / afigkino    

nu ulvis arī kā mazs bērns

jaunās grupas ik pa laikam ir jāpizģī un jādisciplinē kaut vai profilaktiski. kad jūs pēdējo reizi esat uzkopuši torņa telpas un iznesuši miskasti, čo?!