Atčotam varētu dot konceptuālu nosaukumu "Vannas nozīme Denija Boila un Vila Smita filmās", taču ko nu tur daudz. Boila kino mirdz kā FHM žurnāla vāks, ir episks kā kosmolaineris "Zvaigžņu karalis 12", viņam te mierīgi sadzīvo Tadžmahals ar tehno un "Titāniks" ar konspirāciju teorijām par to, kas notiek intelektuālo šovu aizkulisēs, precīzāk, tualetes telpās. Tarsems Sings grauž nagus stūrītī - Denijs savu indiešu melodrāmu ir aranžējis ar tādu aizrautību, ka pretoties nav iespējams, skatītājs pie titriem apraudas - viņš taču tieši šādus titrus visu filmu bija gaidījis, un pat no atejas paceltā roka ar sažņaugto indiešu kinoaktiera foto liekas nevis treševijs joks, bet bezgala aizkustinošs moments (cits atčota konceptuālais nosaukums "Niršana atejā Denija Boila filmās kā postmodernisma pašcitāts"). Kruta, pipari, kruta, vajadzētu iedot Boilam "Oskaru" par saundtreku.

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd.+ / afigkino