kamēr gāju pīpēt, uzliku kaķim popmūzikas dziesmu "pa papīra kāpnēm"

man personiski labākā jaunās tūkstošgades dziesma cyriak'a "no more memory" ne tikai nav apnikusi, bet bezmaz ar tādu varētu kapā likties
soulmeits līdz pašām dzīlēm
labākais

beidzot es to pateicu, uff

vēl man ir četri kilogrami ar sparģeļiem
sparģeļus ir iespējams kaut kā iekļaut pusdienu programmā?

divas ABBAs dāmas, vidū - Merila Strīpa, rubī fišku

REPEATING YOUR NAME
REPEATING YOUR NAME
REPEATING YOUR NAME
REPEATING YOUR NAME

šādi varētu izskatīties mans pirmais sarakstītais dzejolis

rūta mani aizsūtīja ellē ar visām manām-jūsu idejām, tagad karsē pannu
značit ceps
ar visādām petīcijām labāk pie viņas nelīst

lūk, par pilsoņu karu maskavā. mans draugs, kas ir totāli apolitisks cilvēks, saka tā: tas esot pilnīgs pizģec, ko čurkas dara galvaspilsētā. jau pirms pieciem gadiem esot bijis tā, ka kaut kādi gruzīnu vai kazahu kopienas locekļi var gaišā dienas laikā ievilkt tavu meiteni vārtrūmē un kolektīvi izvarot - un uz to visu pilsētas mērs lužkovs plus attiecīgi milicija aizver acis, darbinieki taču pilsētai ir svarīgāki.

"mēs uz to visu kaut cik mierīgi skatāmies", saka kostja, "bet tiklīdz tas sāk skart kaut kā mūs pašus, jā, kabatās parādas naži un ne tikai. ja valsts nespēj ievest kaut kādu kārtību, tad mums nekas cits neatliek, kā ievest to pašiem"

un kostja, viņš pat nav nekāds īstais maskavietis, viņš ir hohols, kas tur dzīvo tīras sagadīšanās pēc.

"jums tas ir daudz vienkāršāk - tās ir divas kopienas, kas viena pie otras po žizņi īpaši nepiepišas", viņš saka. "a pie mums piepišas un viss ir tikai pretreakcija. ne mēs uzsākām šo konfliktu. šādu situāciju, atvedot uz maskavu tūkstošiem viesstrādnieku no kazahijas, tadžikijas, etc radīja lužkovs."

tas, protams, neattaisno pasākumu "totālais bespeģels vs totālais bespeģels", lai arī brīvais radio labprāt runā par tadžiku meitenīti, bet nerunā par divām ar nažiem izgrieztām krievu ģimenēm, reālām slepkavībām, lai tikai dabūtu dzīvokli - to visu neafišē, jo savādāk pulvera muca eksplodēs. bet tie visi ir reāli fakti, kurus man stāsta reāls aculiecinieks.

es jautāju - kāda ir izeja no situācijas?
viņš saka - nav nekādas izejas. būs karš, un es zinu, kā pusē es būšu.

lūk, cilvēks pasaka, kā ir
aronovskis - normāls režisors, tikai nevajag brīnīties, ka viņu uz katra stūra sūta nahuj
it sevišķi jau par requiem for the dream
man jau atradīsies labs vārds, ko pateikt par īrvina velša grāmatām (velšs - totāls mudaks), bet aronovska filma - tas ir nožāvāties un nošauties.