ja šodien man tomēr nāksies apmeklēt slidotavu, tad es būšu ļoti nelaimīgs, jo slidotava parasti ir tā vieta, kurā es mēdzu nogalināt cilvēkus. nelīdz pat augstākās vērtējuma atzīmes par tādiem tehniskiem paņēmieniem (pazīstamiem jau senajās kultūrās), kā "dzērve šķērso aizsalušo Huanhe upi", "trīskāršais aksels ar divkāršo piesēdienu" un "vecais Čoņ Fthangs cērt āliņģi". es jums te neesmu nekāds pļuščenko, bļ!

pēc kāda SC lietotāja, kuru vairs nepīārošu (lietotājam neērti), posta par apziņu es padomāju, ka mans svarīgākais dzīves uzdevums, visa laimes atslēga, viss, viss, viss - ir kļūt par vāverēnu no šīs pasakas pieaugušajiem.
starp citu, izlasiet, tā ir ironiska, bet gabals jau nenokritīs.

/skatoties viripajeva filmu/
tas ir Dalī, impresionisms, Kusturica un debīli aktieri vienlaicīgi un uzreiz
bet aizķer, aizķer

/turpinot skatīties viripajevu/
krievu Grīnvejam, tāpat kā Grīnvejam Oriģinālajam, ir tikai viena problēma. viņiem ir jāaizliedz rakstīt scenārijus un viņu aktieriem - vērt vaļā mutes. tagad ir iestājies Kazdangas multitraģiskais grupējums, kas ir iznācis dublieru sastāvā. nē, nu jebal, vizuāli tik ārprātīgi skaistu filmu sačakarēt ar tādiem murgiem

gada vizuāli neapšaubāmi skaistākā filma
gada visdraņķīgākie aktieri, kādi vien ir iespējami
gada saundtreks (visu laiku skan tikai viena brīnišķīga melodija)
gada visšaušalīgāk uzrakstītais scenārija aktieru teksts, bejond gud end īvil
ja ir parādījušies plāni sajukt prātā, tad redakcija silti iesaka

starp citu, dārgie kinofani, vai varat paskaidrot, pēc kādiem principiem tiek veidotas filmu release dates?
te, lūk, no vedjmah saņemtais relīžu datumu materiāls par "inland empire" - pēc ASV limitediem un ne tik ļoti nākamā nezkāpēc nāk Irāna (nevis Eiropa, bet kaut kāda Ināra, atvainojos, Irāna!), starp beļģiju-franciju un UK starpība ir mēnesis (!)... es te kaut ko nesaprotu.

un tagad džentlmenim pienāktos novilkt āra apavus, ieliet sev vēl mazliet vīna un iegāzties ar sparu vannā, taču džentlmenis te mazliet uzpīpēs un nogaidīs

man vot kas ienāca prātā:
ciba - tas ir viens no veidiem, kā nenosprāgt no vientulības, rutīnas un garlaicības. vispār jau dzīvē tu neesi vientuļš, un arī viskautkas notiek interesants, tu nevari par to sūdzēties. tu esi ierauts tūkstots procesos, pat tiem sasodītajiem komrādiem laika nekad nepietiek. bet kad tu atver savu frendlisti - uzreiz sajūties vientuļš un garlaicīgs. es jau zinu, lūzeru ideoloģija. bet es ar to visu ļoti normāli sadzīvoju, man ir pārāk bieza āda, lai tas varētu kaut kā izsist no sliedēm.

nu jā
lj archive jau strādā rūkdams

man pietrūkst Tima Bērtona jaunas filmas
viss jaunais un interesantais šogad laikam ir konsumēts

upd: padomāju par topiku "ko es vēl neesmu": es aizvien vēl neesmu redzējis lost in translation :))
man liekas, es viņu nekad neredzēšu apstākļu sagadīšanās pēc

skan pilnīgi apokaliptiskais metronavdraugs
paklausieties kādreiz šī hīta instrumentālo daļu

"Katrā veikalā viens jautājums pārdevējiem un nevienā veikalā pārdevēju attieksmi nav iespējams raksturot kā sirsnīgu- noguruši, garlaikoti, vienaldzīgi, nicinoši, iztapīgi utt. Kādreiz sirsnīga apkalpošana bija Baltmanā uz Tērbatas ielas."
wowow

čuvak, vienīgā vieta, kur sirsnīgi apkalpo, ir krogs.

nopirku vēl nedaudz vīna un atvēru slepeno noutpada failu, kurā glabājās man tieši pirms gada uzrakstītie jaungada vēlējumi, vai pat drīzāk varētu teikt - padomi, sev. 2005-jā tas izskatījās šādi
1 puika, atceries, ka pasaulē ir tikai divas svarīgas lietas, kas jāiemācās - līdzjūtība un līdzcietība, es ceru, tu saproti atšķirību
2 mīli savu meiteni, atceries, ka, iespējams, viņa kādreiz būs vienīgais, kas tev pasaulē paliks
3 neesi pimpis, reizi pa reizei tomēr aplej palmu
4 atceries par saviem draugiem, viņi taču nav dzelzsbetona roboti
5 pabeidz visu iesākto! vienreiz pabeidz!
prosraļi vse poļimeri
tagad domāšu, ko lai nākamajam gadam labu uzrakstu. moš, uzreiz kopī-peist? :)