thhhh, izdomāju: www.si-si-draugiem.lv

nu kā gan var nepatikt tāda meitene ar āzijas acīm un skandināvijas vaigu kauliem?!
(nosperts no valium jūzerpikiem)
un ko man viņa atgādina? ko gan man viņa atgādina?

es ļoti ilgi domāju pirms uzrakstīt šo postu. es domāju, ka Pāvils domāja daudz ilgāk pirms rakstīt savus postus. Es esmu atskārtis ļoti vienkāršu lietu. Proti, to, ka man ir reliģija.

Es mīlu Dievu. Un mans Dievs ir Mīlestība. Jeb, precīzāk, Mīlestība ir mans Dievs. Es mīlu Mīlestību.

Nepastāv ne Jēzus, ne Buda, ne Allāhs.
Nepastāv nekādi noteikumi.
To nav.
Cilvēki tiecas pēc gaismas, pat tie, kas tiecas pēc tumsas. Bet visi mēs kopā tiecamies tikai pēc viena. Meklējot skaidrojumus eksistencei, pat nesaprotot, ar ko šīs zināšanas varētu būt noderīgas - kakova huja?! Bļin, nu kā lai es izstāstu...

Budisms ir tendēts uz Lietu Patieso Dabu izpratni. Kristietība ir vairāk tendēta uz Altruismu. Bet tas viss kopā - nu, tas ir pieejams tepat, vienkārši vajag...atzīšos godīgi, es nezinu, ko vajag darīt vai nedarīt...

Es domāju par kodolu. Ka katrā no mums ir kaut kāda daļiņa, kas liek citus cilvēkus ienīst un slepkavot vai daļiņa, kas liek darīt kaut ko labu citiem cilvēkiem. Tikai to vajag pamodināt. Nu, to visu. Bet ja nesaprot šo lietu patieso dabu, tad, jā, tad ir elle, bet katram ir iespēja, man-tev-viņam. Bļin, nu kā lai es pastāstu?! Atomi riņķo, riņķo.

To, ka visas elles un paradīzes eksistē šeit, tagad? Ka vajag paļauties un laisties, ka nav jēgas cīnīties ar savu dabu, izņemot šo ticību? To, ka TĀ VADA TAVUS CEĻUS, tava ticība kaut kam, tā nav nolemtība, tas vienkārši ir vektors? To, ka tu esi maza skudra kosmosa priekšā? Tev atgādināt par laika un attāluma bezgalību, kas bezkaislīgi pastāsta par mums daudz vairāk, nekā jebkas cits? Ka tu kādreiz pārvarēsi šo barjeru, izpratīsi bezgalību, tā?

Mēs esam vientuļi. Pat ja mums būtu draugi-citplanētieši, viņiem arī ļoti ātri viss piegrieztos. Es vispār nesaprotu kā trīs musketieri vai žanna d'arka vai čingačguks... sekunde pagāja - tās vairs nav. un kamēr šo rakstīju vēl dažas sekundes pagāja. un kamēr šo... a dzīve pabeigsies, nah, gadi 60+, ja paveiksies.

man gribas, lai visiem cibā un visur kur citur arī un arī Somālijas pamatiedzīvotājiem - būtu labi un jauki kaut kā. lai AIDS varētu izārstēt. lai nebūtu karu. lai cilvēki jauki izturētos viens pret otru. lai iemīlētos. lai visa daba mums visapkārt teiktu, jā, nu ir tā forši uz mums paskatīties. bet galvenais - lai mēs kaut kā izjustu viens pret otru mīļas sajūtas. Nu tā kautkā.

mk 2005 Nov6 05:17

esmu drauks 99-iem cilvēkiem, bet Tēja mani jau nefrendos, tāpēc ziņkāre sit augstu vilni.

"Spartak", lupatas tādi, uz priekšu!
+ Ciska - čempioni, jbvrt
++ Amkars iesitis Zenītam, ardievu, Pītera! Taga esam tikai trijatā.
+++ Jegoruška!!!!! Tu, mūsu visssss!!! Mļāāāaāā!! (autors aiz priekiem nespēj izstāstīt, cik ļoti viņš ir saviļņots)
++++ Nu ko, tagad mačs par čempionu līgu, galvenais sezonas pasākums. manējiem pietiek ar niču.

es ļoti daudz domāju par vīriešu-sieviešu attiecībām. vārda tiešā nozīmē. t.i., es nesaprotu ne sievietes, ne vīriešus, ne attiecības. galīgi neko tur nesaprotu, rīkojos instinktīvi. nu, es nesaprotu, kā sieviete var iemīlēt tāpēc, ka viņš ir tur, teiksim, prātīgs vecis vai kā.
es lieliski saprotu kā var atdoties (šo terminu noteikti ir izgudrojušas pašas sievietes) par naudu, par labāku dzīvi, par prestižu. es to saprotu. man tas galvā lieliski ierakstās. viņas saka - par elementārām lietām, kas ir sadzīvē nepieciešamas.
vai apprecēt supersmuku vīrieti. es to arī saprotu.
bet to visu pārējo - to es totāli nesaprotu. man nav ne naudas ne supersmuka feisa, pat ne puslīdz jēdzīgas nākotnes. cik zinu, lai to iemīlētu, nākas pastrādāt kā minimums gadu. a es ta - no pirmā acu uzmetiena! lūk jums arī kognitīvais diskurss.

viss kaut kā slēpjas sīkumos. kad, teiksim, es pirmo reizi iepazinu mīlestību, tad tur bija tikai un vienīgi sīkumi - kā viņa sakārto kladi, kā pagriež galvu, tur bija kaut kas tāds, kas nekad nebeidz pārsteigt. Un es tā sēdēju, kaifoju un brīnījos. Tikmēr bija džeks, kas prata atraugas laikā izraugāt vārdu "bravissimo", un viņas acis krita tur. Un kopš tā laika es aizvien nesaprotu to, kāpēc un kāpēc. Pirmā doma bija "nenovērtēts". Bet nu nav jau nekāds skaistumkonkurss, man tā doma pavīdēja vienreiz uz sekundi pa gadiem, saprotiet, atgādināja to, ka es esmu vīrietis, primal scream. Un pēc tam es vairāk nesaprotu - kāpēc un kāpēc.

Labi, es puslīdz varu iedomāties kā tas ir šādā vecumā, bet nevaru iedomāties, kā tas ir manos 17. Sievietes mani ļoti mulsina. Mulsina neatkarīgi no tā, kā viņas izturas, izskatās un kādi ir viņu nolūki. Ir kaut kā tā, ka pat skaidri zinot nolūkus, mulsina. Viņas ir tik trauslas un dievišķīgas būtnes, ka nu nevar būt viņām nekādu konkrētu nolūku! Lūk, es sapišu sev galvu ar šito. Teiksim, ir džeki, kas zin un pazīst sievietes, viņi ir iedabūjuši gultā sev tik daudzas, ka viņi kaut kā pazīst to mehāniku... Nu, bļin, ko es gribu pateikt - to ka, lūk, stāvu es un, lūk, stāv man pretī sieviete - un es nevaru pat iedomāties par kaut kādu mehāniku! Pat ja zinātu - es nevarētu tajā brīdī domāt par kaut kādu mehāniku! Tās nav, nav, neeksistē, nav!

Neskaitot manu sievu, ir vēl trīs meitenes, kuras ļoti mīlu. Mīlu - tas ir īstais vārds. Tas nebūt nenozīmē to, ka es viņas gribu dabūt gultā vai skūpstīt vai kā tādīgāk izdarīties. Jo es savu sievu ļoti mīlu, nu, tā, ka gribas visu mūžu nodzīvot kopā, piedevām vēl aiztikt ar rokām. Bet tās vienkārši ir, nu, tik skaistas būtnes gan pēc izskata, gan pēc izturēšanās, ka vienmēr labāk paliek kaut vai atrodoties ar viņām vienā telpā. Kuras tās ir - protams, neatklāšu. Bet tās ir. Bučas.

http://klab.lv/userinfo.bml?user=sleep_talking
končas vai šokolādītes man nau :(

mikjeljtornii apgaazusies laiva ar diviem zvejniekiem, viens veel nav
> atrasts, otrs jau atrasts beigts.
---------------------------------------------------
sakrustojiet visi pirkstus par otro. tas var būt mans sievastēvs.
upd: nea, nav!