ekselents pyonpyon posts ar kaudzi jautājumu ne mūsu planētas iedzīvotājiem.
es, starp citu, arī nesaprotu, kāpēc advancētākai civilizācijai ir jāuzsāk karš ar Zemi. Velss lažo, lažo.

Līdakas paceltais temats par "būt kaut kā vērtam" liek spēcīgi aizdomāties.
Nu, piemēram, tas, ka es neesmu Parisas Hiltones vērts, ir skaidrs bez jautājumiem. Tāpēc ka mums ir ļoti atšķirīgs ienākumu līmenis, mēs arī vispār kaut kā savādāk izdarīsimies. Nu, visdrīzāk, ka nesatiksimies. Darīsim kaut kādas ļoti atšķirīgas lietas. Teiksim, Parisa ies pasēdēt uz poda astoņos, bet es - pusdeviņos. Lūk, liktenis tāds.
A kā cilvēks var uzzināt kā tieši vērts viņš ir? Attiecībā uz citu cilvēku? Ieraugi bomzi, skaidra lieta, ka tu esi viņa vērts un tur pat vēl daudz kas it kā pāri paliek. Vai ieraugi kādu svarīgu politiķi, skaidrs, ka viņš tev neteiks "čau, kā iet?", jo viņā kaut kādi tādi dārgakmeņi ir sakrājušies, kurus tu pat pa National Geographic neesi redzējis. Un tu neesi viņa vērts.
Bet seksuālā aspektā kā tas notiek? Ja pastāv paradigma - pisties var visi ar visiem?! Nu tā, nedomājot īpaši. Tu taču nedomā par partnera ienākumu līmeni seksa laikā?! Vai arī domā?! Bet līdz tam vēl ir jātiek, līdz tam momentam, kad nedomā. Lai arī vienmēr var pazvanīt ar tekstu "Parisa, davai, nodrāžamies", taču tas nenotiek. Značit, tā vērtība attiecas tikai uz attiecību rituālo daļu.
Un kāda tad ir tā rituālā daļa? Nu, sieviete redz, ka tu neesi nekāds maņjaks, normāls puika visumā, ja vien neesi sadzēries, tad tu esi pārāk normāls puika, kuram ir milzīga nepieciešamība piedzirdīt partneri. Nu, lai tālāk vairs neviens nedomātu kas un kā.
a kas uzsit cenu?? dejošana, labi. tur nulles nogriežas ka prieks. es esmu pieredzējis ka šādas huiņas dēļ sievietes parakstās uz galīgiem idiotiem un durakiem. un pat nenožēlo. uz glaimiem parakstās. ā, komplimentiem. pie kam glaimi un komplimenti ir tāda lieta, kas ir ļoti stilizēta - nu, tu vari pateikt komplimentu tā no sirds, bet ja tu netrāpīsi sarunas stilā, vari aiziet ar visu savu komplimentu nahuj. tāda viena sūda dēļ tu vari sabojāt visas ilgi celtās attiecības. un kas pie tā ir vainīgs - es?
un tad vēl noteikti ir jābēdājas, ka, ja nekas nav sanācis, tad droši vien neesmu bijis kaut kā vērts. nu, otra cilvēka kaut kā vērts. lūk, kad otrs cilvēks sāk skatīties uz tevi ar kaut kādu pārākumu, tu domā - nu ar ko tad tu esi tāds pārāks, ar ko es esmu kaut kāds sliktāks par citiem?

После очередной попойки Штирлицу приснилось, что он в тюремной камере
бьет Мюллера по почкам и тот отчаянно кричит. Проснувшись, Штирлиц
понял, что это кричит попугай в клетке. «Видимо, вчера я забыл налить
ему воды»,- подумал сердобольный Штирлиц. Дрожащей рукой он взял с
тумбочки полупустую бутылку и наполнил блюдечко. Попугай спорхнул с
шестка и стал жадно пить. Напившись он икнул, упал навзничь и затих.
«Это грипп»,- засыпая, подумал Штирлиц. «Это водка, гад», - умирая,
подумал попугай.