Bus
Nu tad es atkal braucu ar 21.autobusu no Katedrāles uz mājām, gribēju iet uz to skolas pieturu, bet sākās lietus. Iekāpju autobusā. Pirmais, ko redzu - tā ir grīļīga sieviete labākajos gados, sārtu degunu un Allas Pugačovas uniformā. Jā, jā, tajā BDSM-style un leather only, tas kepons identisks, mati sabužināti ārā, bļin, pulkstenis un rokassprādzes - tādas pašas! Un uzvedība atbilstoša - neiedomājies, ubļudok, aiztikt zvaigzni, lai arī viņa tūlīt aizmigs un apčurāsies.
Vārdsakot, es biju ļoti pārsteigts, kad viņa man piegrīļojās klāt un paprasīja 20 santīmus par biļeti. Bet skatos - rullis kaklā, toč konduktore. Kruta, padomāju, samaksāju, dabūju biļeti, viņa visu naudu pa grīdu, ah, neveicas. Veči novērš skatienus no tā, kā viņa tur rāpo, aber tas ir tieši tas, ko viņa gribēja no sākuma, bet laikam jau viņai šobrīd po, jo pie autobusa superkrēsla ir atbalstīts melns maisiņš ar zeltīto "Latvijas Balzāms", un to, kas tur atrodas, grib uzzināt vai katrs trešais pasažieris.
Viņa savāc sančukus, pārlaiž skatienu pār autobusu un beigās izdveš tirādi, kuras saīsinātais un kompilētais saturs ir sekojošs (izlaižot tonnu mata): "Tie, kas iekāpa aizmugurē, var droši atkal izkāpt ārā, jo es līdz viņiem nevaru, a viņiem līdz manīm nevajag, da pašļi viņi nahuj". Autobusa priekša svin Rīga-800. Jo patiešām viņus nevajag, bāzīsies tikai ar pakaļām virsū normāli sēdošiem cilvēkiem. A jūs ko domājāt? Es, protams, atbalstu ideju.
Kaut kādos momentos viņa acīmredzami zaudē filmu, iet pie šofera, pārkaras pār to stieni, kas atdala autobusa vadītāju no visādiem mudakiem - "kāpēc mums uz tā bannera (par banneri - mana interpretācija, mk)aizvien stāv "Katedrāle"?! Izrādās, ka šoferītis jau sen kā ir ielicis tur pareizo Verkas Sedjučkas kaseti. Un viņš pats ir pilnīgi piemāvies. Vot tur viss autobuss pārmīž. Iemetīs mūs tūlīt Daugavā, ibio.
Pretēji modernajam "rāvējslēdzēja principam" autobusa diriģents izmanto vēl modernāko "motorzāģa principu" ar ideju, ka "mēs vienalga esam smagāki, tāpēc sabradāsim ikvienu, kas uzdrošināsies". Lūk, uz tilta (sākumā) džipiņš izdomā paraut no pirmās joslas uz otro. Mēs esam draudzīgi, uzreiz viņu neiemetam Daugavā, tāpēc džipiņš parauj uzreiz uz pretējo joslu un pēc tam mēģina bēgt no psihopātiskā autobusa. Un pareizi!
Konduktore tikmēr jau ir iemigusi, kepons noslīdējis. Aizbrauks uz depo un paņems vēl nulle trīs. Un tad brauks tālāk. Man šitais patīk.