kā sagribas šeit ko uzrakstīt, tā uzreiz instinktīvi saraujos.

a mēs ar y šodien staigāsim pa āgenskalnu un smaržosim ceriņus, vismaz tāds ir plāns un droši vien pat kaut ko lopiskā kārtā nolauzīsim. a varbūt, ka arī tā vietā iesim uz veikalu un ēdīsim manis izgatavoto firmas gulašu, kuru esmu izgatavojis pirmoreiz dzīvē un iespējams, ka pēc gulaša arī viņš īsti neizskatās, bet lietu būtību jau tas nemaina.

un no kurienes tāds man slinkums capital letters rakstīt uzradies? vot bildīti ielikt vai linku - nav, a to lielo "A" (bāc, kā es ar šito tagad nomocījos)uzrakstīt ellīgi grūti.

jā, šodien bez kapitālajām vēstulēm.
ziniet ar kādu frāzi ir jāuzsāk koncertuzstāšanās?
konferansjē (teiksim, u.g.): prošu bandu na scenu!
mākslinieks (teiksim es): a teperj uvazhajemije dami i gospoda, poslušajte naš džank!
točna, 16-jā MDN kaut ko tādu arī pateikšu. jo nav ko lolot ilūzijas, jptv.

un vēl ko interesantu izstāstīšu jums. lieta tāda, ka manā jaunajā miteklī miskastes iznešana man ir pārvērtusies par iešanu ciemos. nu jā, misenes ir okupējuši bomži. viņi tur dzīvo un strādā (kaļ alumīniju, cik esmu novērojis), svin svētkus, iemīlas un šķiras, un uz pārējiem skatās kā nelūgtiem viesiem, kuri ar savu šmucspaini rokās pat kurpes nejēdz notīrīt pret eļļaino lupatu pie ieejas.
rodas bezmaz vēlēšanās ar katru sasveicināties, pajautāt kā pa darbu, kā sīkie un arī kādu cienastiņu, piemēram, konfekti "rīts" atnest.

No sākuma tika nolemts iet uz māras dīķi un pa ceļam saplūkt visādus ceriņus - rezultātā es y uzdāvināju 4 dažādus ceriņu pārstāvjus, kā arī 1 kastaņa ziedu. Pēdējais izrādījās kļūda, jo mēs abi gandrīz vienlaicīgi kļuvām par oranžajiem revolucionāriem. Kāpēc tā - mistika. Zieds ta balts, kāpēc mums oranži pleķi uz drēbēm?

Pa ceļam tika atrasta arī īsta, aizvēsturiska un patiesa ĒDNĪCA. Viņa pat nesaucās ēdnīca. Saucās "Sabiedriskās ēdināšanas grupa" (neatceros kura iela, bet mēs tur sarunājām iet vakariņot). Tas ir kaut kas līdz asarām aizkustinošs. Biešu zupa. Galvenais saldais - ķīselis. Šķiet, bija arī antrekots! Taču image viss ir autentisks - tobiš nevis tāds kā "Minutka", resp. uztaisīts cilvēkiem ar noslieksmi uz nostaļģiju, bet REĀLI saglabājusies ēdnīca. Superrādītājs - kartupeļi frī pa 60 santīmiem. Jo cūku kapitālistu ēdiens tāpēc ka. Diemžēl nav buberta un malto zarnu šniceles.

Tad sēdējām pie Māras dīķa, un tur bija fantastiski jauki. Par galvenajiem šova varoņiem kļuva putni. Vispār jau dīķis pieder pīlēm, taču pārējie arī neatsakās piedalīties. Piemēram, baloži. Lūk, balodis skatās kā pīlītes pa tādu kā reni lēni nočāpo un tad ielaižas dīķī savā pīļu brasā. Balodis pasauc draugus - ar ko ta mēs sūdīgāki? - un kvartets arī dodas peldēt. Pie paša ūdens balodis saprot, ka kaut kas nav tā kā vajag un laikam vispār šī diena nav īpaši piemērota peldēšanai. Tāpēc iebāž galvu ūdenī, noskurinas (ko lūrat idioti, es te ar savu Head&Shoulders esmu atnācis higiēnas jautājumos!) un ar savu svītu aiztinas prom.

Cita lieta - kaijas. Pareizāk sakot mazie kaijulēni, kas mācās lidot. Treniņi notiek virs ūdens īpaši ekstremālos apstākļos, jo sacēlies ir pamatīgs vējš. Kaijulēns saprot, ka pa vējam māk lidot katrs idiots, pat krokodīls, tāpēc izaicina likteni un vērš savu vaigu pret vēju. Spārni tiek vicināti tik briesmīgi, ka pat ērglis to redzot pietaisītu treniņbikses. Nolidotā kilometrāža gan ir ļoti tuva nullei, jo viņs tur uz vietas gaisā tā plātās, kamēr vējš nabagu paņem un ietriec ar pakaļu ūdenī. Vēlaāk arī sekoja nodarbības grupās.

Tad vēl mēs bijām pie Mārupītes, maldījāmies sliežu rajonā, vēl mums uzgruzīja tikai viens suns (bija viens vits suns, kurš ļoti demonstratīvi novērsās un sāka pētīt puķes)un mājās mans gatavotais gulašs tika ieskaitīts! Tā, lūk, pagāja diena.

Tēriņtš! 2. jūnijā Rīgas domē notiks
līvu un līvu pēcteču bērnu un jauniešu
diena. Sākums plkst. 10:00 līdz ~22:00
:) Būs līvu valoda, vēsture, praktiskā
vēsture, koncis, dziesmu un deju
mācīšanās, kopīga visu svarīgo lietu
apspriešana u.c. Piķis ēdamajam gan
pašiem jāņem līdzi:( Jāierodas visiem -
parādīsim, ka esam spēks! Būs jautri! Un
dod šo ziņu tālāk visiem savējiem, kam
tas varētu interesēt!!! Julgī

viss ir vienkārši.

labākais divritenis - orļonoks, ērglēns. nu nav viņam 18 ātrumi, tāpēc, ka cik ātri tu mīsies, tik ātri arī brauksi. ātrums ir tikai viens - vai nu tu brauc, vai arī esi galīgā pālī, kad nevari pabraukt un noliec riteni pagrabā, un viss. nav viņam nekāda speciāli pa centimetriem tavām olām pielāgota stieņa. nepatīk - noliec pagrabā, un viss. vot kāds no jums var nopirkt riteni pa 200 Ls un tad iedot čomam izlaist divus aplīšus ap misenēm? Nevar! A ar orļonoku var pat ziemā no leduskalna nojaukties uz purna, salocīt stieni, saliekt spieķus astotniekos un nekas par to nebūs. Nu varbūt tā draudzīgi kāds pa seju iedos. Kaut arī diez vai.

vai arī tomāti ar krējumu. lūk, sagriez tomātus ar gurķiem un krējumu un sāli un esi gan paēdis, gan priecīgs. Jo nenormāli garšīgi. Tā vot vienkārši - nazis, dēlītis, krējuma burka, viss gatavs. Tač cilvēkiem vajag, lai viņiem marinēto tītaru 285 grādu temperatūrā pēc Fārenheita sildītu precīzi 13 minūtes un tam viņi ir gatavi ziedot pusalgu. Tipa, atstāt iespaidu uz sevi.

vai arī dzert. Cilvēks 3 minūtes to dzērienu ostīs (nē, rezultāts no tā nesasniedzās), pētīs izdošanas gadu, beigās iedzers divus malkus, un beigās neviens nesapratīs nah viņš vispār veic šādas darbības. Tāpēc ka viņš neprot attaisīt to pašu vīna pudeli pret sliedēm, izdzert viņu divās minūtēs, paraudāt draugam uz pleca un aiziet mājās apgulties blakus sievai.

Tūrismu vispār nepieminēšu. Cilvēks nevar ar orļonoku aizbraukt uz Siguldu pat.

Lūk, izsmalcinātība - tas ir viens no lielākajiem pasaules ļaunumiem.

Upd: drusku padomāju, lai galīgi noformulētu domu - izsmalcinātību vienkārši mēdz aizstāt ar naudas trūkumu, jo ja tev ir naudas daudz, tad ir vienalga uz kanārijām braukt ar orļonoku vai personisko lidmašīnu. bet vienalga man ir taisnība.