man šķiet, ka viss juceklis no olas-vistas. Kritiķis vērtē filmu pēc žanra kritērijiem. Ne katrs ir spējīgs izsekot, kas ir citēts, kur nu vēl izsecināt ka "režisors atgremo pats sevi". "Patīk-nepatīk" pieeja beidzas ar vīterošanu "nu man liekas, ka miskaste varēja būt zila, nevis dzeltena" - tikai režisoram bija štuks par dzeltenu miskasti un tāpēc tā tāda arī ir.

Tarantino, tupot videonomā un vēlāk filmējot ir jau dabūjis privilēģiju filmēt miskasti zilu, dzeltenu vai varavīkšņainu ar tiesībām pateikt "atvaļi" katram lajam, kas pēkšņi sajūt sevī kritiķa spējas. Savukārt kritiķim ir viedoklis, bet diviem pieaugušiem cilvēkiem tie drīkst nesakrist. Nu kautkā tā.