Sparrow (2008, Džonijs To)

Žilete uz mēles. Four men pick pockets. A girl steals four hearts, kā saka redzējušie. Takeši Kitano ir tāda figņa, ka viņš, lūk, tur uzņem filmu "Dolls", a nākamajā dienā iet vadīt populārdeģenerējošo visjapānas pārraidi "Takeši pils", lūk, pēdējo gadu Honkongas režisors  No1 (da i ne tikai Honkongas, teiksim kā ir, visprikoļnākais action režisors šobrīd pasaulē) Džonijs To mēdz arī reizēm pārtraukumos starp saviem ekšengrāvējiem uzņemt komēdijas, kuras faktiski neviens nav redzējis, a kas ir redzējis, žāvājas un saka, ka figņa, bet visus interesē kas - kāda varētu būt kombinācija no tā visa kopā?!

To, kuram "Sparrow" ir bezmaz mūža filma (viņš to sāka uzņemt pirms laikam četriem gadiem, tad nobruka finansējums, a aktrise Kellija Lina visu to laiku nemainīja pričeni, lai tikai varētu dafilmēties) mīlestība ir katrā kadrā. Tie ir viens par otru skaistāki, galvenajā filmas scēnā ar lietussargiem jau vispār paliek pofig, par ko filma ir - tur skatīties un klausīties mūziku tikai. Ja agrāk Džonijs tur ārkārtīgi kruta citēja savus mīļākos režisorus, tipa Serdžio Leoni, tad tagad viņš citē pavisam savādāk, lai arī to pašu četru džeku anturāžā - sākums atsit bezmaz padomju 70-o gadu kino, turpinājums ir 80-o gadu franču komēdija, tikai tāda, kādu to uzņemtu, teiksim, Kim Ki Duks.

Gigantiska laimes sajūta paliek pēc šīs filmas, gigantiska.
Es, lūk, ilgi domāšu, kam atdot savu gada filmu, "Sparrow" vai "In Bruges", es jau tagad nevaru izšķirties, nu varbūt vēl kāds hīts uzradīsies.

in 2008 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino+