padomājiet, cik tomēr populārs un kruts priekšmets kvestos ir mākslīgā acs!

"The Longest Journey", piemēram, viena bija rotaļu mērkaķim. Galvenā varone nonāk situācijā, kad viņai ir jātiek telpā, kurā automātiskās durvis atveras tikai pēc tam, kad kamera noskanē un noidentificē lietotāju pēc acs, a tur kā reizi bija viens vietējais policists, kuram bija mākslīgā, nu un nācās policistam kafijā piegāzt drusku purgēna un padežūrēt pie tualetes durvīm - viņam ieejot vēderizejas azartā acs, protams, nokrīt uz flīzēm, a mēs to veikli apmainam pret rotaļu mērkaķa redzokli. Smehu to!

A "Sanitariumā", kad Makss Laftons sāk jau vārda tiešā nozīmē dzīvot un izmeklēt anturāžā "morgs", viņš vienā no miroņu saldētavu kamerām atrod aizraujošus skrāpējumus, kas sākumā liekas pilnīgi bezjēdzīgi. Kā izrādās, tos ir rakstījis viens čibriks, kuram bijusi īpaša kristāla acs, un tikai caur tās prizmu var saprast, kas īsti ir uzrakstīts. A čibriks ta vēl silts, nupat atdevis galus un iepakots gaida krematorijā! Neko - frīku krāsnī iekšā un acs mums ir rokā, var lasīt ezotēriku uz namu sienām.

vot kādi sižeti!