Pamatidejai (kas gan reduceejas uz "war is bad, love is good") piekriitu. Bet, imo, liidziigi demokraatijai, patvaljiigi vecuma ierobezhojumi ir mazaakais no ljaunumiem. Redzu divas alternatiivas: valsts noteiktu ierobezhojumu atcelshanu un to paaugstinaashanu liidz slieksnim, kad absoluutais vairums iedziivotaaju buutu gatavs attieciigajai atbildiibai.

Pirmajaa gadiijumaa armijai buutu jaagatavojas 12-14 gadiigu puishu piepluudumam, Saeimaa uz reaalu vairaakumu pretendeetu radikaalie speeki, avaariju un alkashu buutu desmitkaart vairaak, savukaart dzimtsarakstu birojiem buutu darba pilnas rokas, apstiprinot un peec meenesha shkjirot 13-gadiigu cilveeku lauliibas. Sorry, bet tajaa vecumaa izpratne par riiciibas ilgterminja sekaam ir minimaala, varbuut iznjemot atsevishkjus kadrus. Var, protams, romantizeet taadu dziives uztveri, bet mees tomeer dziivojam citaadaa sabiedriibaa, un taa jau ir citas diskusijas teema. Turklaat pusaudzha gados arii vecaakiem (kas briedumu vareetu veerteet krietni preciizaak par valsti) ir ljoti gruuti likt atvaseem paklausiit vinjiem pat ar likumu paliidziibu.

A otrajaa gadiijumaa vienkaarshi tiktu nevajadziigi ierobezhoti ljoti daudzi spriestspeejiigi cilveeki. Jo, statistiski buutiskai iespeejamiibai naaktos vecuma ierobezhojumus pacelt liidz, hvz, 23-25 gadiem? Man pasham shkjiet, ka savos 22 gados veel neesmu iisti speejiigs pienaaciigi izlemt par naakamo gadu dziivi, kaa tas buutu daraams militaaraa dienesta, lauliibu, alkohola lietoshanas u.t.t. gadiijumaa. Un, lai gan neesmu peedeejos gados iesaistiijies attieciibaas ar 15-gadiigaam meiteneem, ljoti shaubos vai tajaa vecumaa vinjas ir gatavas izsveertam leemumam par iesaistiishanos ilgstoshaa lauliibaa. Ne "nopietnas attieciibas", ne sekss nav tas pats, kas ilgstoshas attieciibas un beernu audzinaashana.

Taapeec, manupraat, pashreizeejaa situaacija ir mazaakais no ljaunumiem.