Waiter (2006, Alekss van Varmerdams)

Viņš ir atgriezies! Atpakaļ! Ģeniālais holandietis Varmerdams pēc gabalos saraujošajiem "Ziemeļniekiem" (laikam pirmā indie filma, kuru vispār esmu redzējis) tālāk vairs nebija tik spilgts, "Kleita" bija vispār galīgi garām - taču paiet 15 gadi un mums ir īstais napalms, melnā un absurdā komēdija, kuru gribas rādīt visiem draugiem un paziņām!

Tātad tu esi rakstnieks. Krutais dramturgs, ja? Ņevjebennijs scnārists, ne tā? Sitkomu raksti par oficiantu Edgaru? Jau desmit lapas esi uzklapējis par viņa dzīvi, kad šis pats Edgars personiski pie tevis arī ierodas, un viņam ir ĻOTI DAUDZ JAUTĀJUMU, kas visi sākas ar ievadu "tā, bļ, klausies..." Kāpēc es visu laiku dzīvoju kaut kādā naktī? Kāpēc visi klienti ir tādi lopi, es gribu iedot pa purnu tam biznesmenim. Kāpēc mani kaimiņi ir bandīti, aizvāc. Sieva uz nāves gultas - kas tas tāds ir? Un mīļākā, piedod, viņa ir par vecu, man vajag jaunāku un pupaināku. Kaut kādos jautājumos Edgars ar viņa dzīves scenāristu spēj rast kompromisu, taču skaidrs ir viens - Edgaram vajag mierīgāku dzīvi, a rakstniekam uz to pofig, viņam vajag krutu scenāriju. Pēc šādas absolūtas dekonstrukcijas, kino jau aizbrauc neaprakstāmos virzienos un gāž no kājām ik pēc desmit sekundēm - līdz ar jauniem pavērsieniem.

Finālā var tikai pafilozofēt par to, kā daži no mūsu literātiem pēc filmas noskatīšanās sāks pāragri nosirmot, iedomājieties par to, ka pēc nāves, iespējams, debesīs nāksies tikties ar savu darbu personāžiem.

in 2008 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino