Tradīcija
Mans vectēvs arī rakstīja dienasgrāmatu. 40 gadus tādās kladītēs, pilnu skapi ar kladēm bija pielicis un deva lasīt katram, kam nav slinkums. Katra posta beigās - laika apstākļi. Tur vai nu mākonītis ar tinti aizkrāsots, bet saulīte lien pa malu ārā, vai arī varena sniegapūka. Un temperatūra klāt pierakstīta.

Ja iet uz tirgu vai veikalu, tad visi rēķini tiek ierakstīti kladītē. Psc, iedomājieties - visas jūsu finansu operācijas visiem kā uz delnas! Viņš ar vecmammmu piepelnījās taisot brīvajā laikā matu ķemmes. Darbs ir nenormāli aizraujošs, man grūti ir izstāstīt, kā izgatavot ķemmi mājas apstākļos, bet princips ir tāds: ir tāda gumijas plātne ar 100 maziem caurumiņiem un katrā no tiem jāiesprauž adatiņa. Roku darbs, japāņu elektronika. Maksāja par to padomju laikos zvērīgi.

Kādreiz domāju - kad izaugšu, noteikti tirgošu saldējumu vai taisīšu ķemmes. Tomēr izšķīros par labu pirmajam. Es realizēju savas bērnības sapni un divus gadus strādāju par saldējuma pārdevēju.

Ja kas, mans vectēvs bija leģionārs, kuru neizsūtīja dokumentu juku dēļ - kara laikā viņš pamanījās močīt no sākuma krievus, pēc tam vāciešus. 1972. gadā nopirka zaporožecu.Tā, lūk.