Anamorph (2007, Henrijs Millers)

Viens no kaut kādiem vispretrunīgākajiem kino, kādu esmu pēdējā laikā skatījies. Nu, režisors Millers vispār karjeru sāka ar pilnmetrāžas filmu, un tikai tad dadomājās nofilmēt pāris īsenes, lai nāktu pie prāta. Vēl viņš ir Finčera fans tādā pakāpē, ka no tā vien var jumts sākt braukt. No otras puses filmā "Anamorph" viss ir nenormāli kruta. Kadri - konfektes. Visi kinopaņēmieni, dinamika, risinājumi, Finčera firmas haiteks neizraisa neko citu, kā neapturamu sajūsmu. Villems Defo, kuram tā faktiski ir solofilma - pa lietu, viss super. Pīters Abruci Stormare ir kaut kāda pirmā pasaules kara pornoizplatītājs un andergraunda mākslas eksperts vienlaicīgi. Un vēl, filma taču vispār ir par manu mīļāko gleznu.
Bet no trešās puses - Millers atkal un vēlreiz ir Finčera fans. Es vēl skatījos caur pirkstiem, kad Bajona tur izmanto del Toro fiškas, bet šeit ir nu līdz psihiatriskam līmenim. Tas ļoti mulsina, jā.

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / začots /  afigkino