Blood Tea And Red String (Kristīna Čigavski, 2006)

nenofočēt budistisko krupi bija pāri maniem spēkiem

Lūk, kāds būtisks fakts par šo pilnmetrāžas leļļu filmu: režisore to veidoja viena pati 13 gadu garumā, visu šo laiku dzīvojot kopā ar saviem nosapņotajiem radījumiem. Tas iedveš zināmu...bijību un cieņu, jā. Līdz šim viņu nez no kurienes bija atrakusi tikai Āšīa Ardžento savas "The Heart Is Deceitful Above All Things" multiplikācijai un ideoloģiskajai vienotībai. Tiesa, šie 13 gadi, strādājot vienatnē - varat vienkārši iedomāties kādus plusus un mīnusus tas nes.

Ir grūti pateikt, par ko viss šis sireālisms īsti ir - nē, sižets ir skaidrs, taču anturāža ir no Alises Truša alas pa, atvainojos, Gredzenu Pavēlnieka takām un brāļu Koenu "Tu kur esi, bratān?!" dekorācijām pamatīgā sintētisko vielu un citu pasauļu harmonijām, līdz mēs nonākam pie Vēja Vītolos, tikai Krupis (att.) no ekstrēmā sporta entuziasta ir pārvērties par pilnīgi apskaidrotu budistu mūku dzeltenā ķitelītī...meistars Joda, ko tur pielikt vai atņemt! Jūs man sekojat? Te spēlē kārtis bez zīmējumiem, dzer asinstēju, slauka sviedrus no saulespuķēm. Te ir režisores kameo - zirneklis ar sievietes galvu, bet ir arī putns ar sievietes galvu (harpija?!) un arī putns ar satrunējušu cilvēka galvaskausu. Te ir kariete, kuru velk bruņurupucis.

Un daudz atjautīgu sireālu epizožu. Tāda vizuāli un estētiski skaista filma tejai par tēju.

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / atzin. ņurd. /  afigkino