pieņemu, ka "Zenu un motociklu tehniskās apkopes mākslu" esi lasījis. lai arī, imo, tur muļķības ir atliektiem galiem, dažas idejas - jo sevišķi par kvalitātes īpašībām, var likt uz jautājumu paskatīties no citas puses.

imo, mākslas kopējo "kvalitāti" veido objektīvā un subjektīvā kvalitāte. ar objektīvo šeit saprotamas mākslinieka tehniskās iemaņas, paustā ideja etc. ja ne precīzi nosakami, tad vismaz nojaušami lielumi. subjektīvā kvalitāte, savukārt, ir mākslasdarbu uzlūkojošā/klausošā indivīda smadzeņu reakcija uz to, izdalot attiecīgos hormonus n shit. savukārt objektīvās/subjektīvas kvalitātes vēlamā attiecība un kopējās kvalitātes threshholds katram ir atšķirīgs. jeb, precīzāk, objektīvā kvalitāte netieši (kaut katram atšķirīgā apjomā) ietekmē no tā gūto baudījumu, kam pievienojas virkne subjektīvāku faktoru.

vienvārdsakot, mākslas kvalitātes jēdziens ir individuāls, tai eksistē arī objektīvāki kvalitātes faktori. ar to arī izskaidrojami cilvēku "ar labu gaumi" fenomens - viņu subjektīvajā kvalitātes skalā objektīvajiem rādītājiem ir nesamērīgi liela loma.

bah, laikam pats sajuku.