man nav saviem mīļajiem ZS dāvanu
ne tāpēc, ka man kaut kā nepatiktu apdāvināšinas brīdis vai būtu drausmīgs slinkums vai nebūtu naudas, bet tāpēc, ka es nespēju uzdāvināt nevienam NEJAUŠAS DĀVANAS, KAS PIRMĀS PATRĀPĀS GALVĀ.
nevaru un viss.

es pusdienu sēdēšu un domāšu, par kādu dāvanu apdāvinājamais patiešām būtu priecīgs.
ja dāvināšu ziedu - izstaigāšu visu puķu tirgu, lai atrastu vienīgo, kas man liekas ir pa ģelu un no sirds. es neko nespēju uzdāvināt TĀPAT. pilnīgi neko. visam ir nozīme.