4ienāca prātā fiška, ka es kā pelēku blokmāju urbānajā vidē audzis cilvēks vēl jo vairāk uztveru šausmu plūsmu, kas nāk no maļēviča gleznas "melnais kvadrāts". pēc tādas militāri simetriskas vides (lai arī cik romantisku attaisnojumu tam mēģinātu piemeklēt k/f "likteņa ironija vai ar vieglu garu")vienīgais nākamais loģiskais evolūcijas solis, šķiet, ir radioaktīvā izgāztuve. starp citu, tas daļēji ir sasniegts, bet pat šeit radioaktīvajai izgāztuvei nav kaut kur vientuļi brienošu mutantu, krutas braucošās džanktehnikas un kaķu ar trīs galvām, bet tas pats slimīgais labirinta raksturs.

un principā būtu tikai normāli, ja būtu vēlme uzmest virsū, teiksim, pļavniekiem ūdeņraža bumbu, un tā vietā sacelt, nu, gluži jau ne renesanses laika namus, bet gan vismaz kaut ko puslīdz apaļīgu ar siltām formām, varāniem, čūskām, orhidejām, zaļumiem un varavīksnēm. tomēr reāli ņemot, kurš no jums, kas tur ir audzis, būtu gatavs tā vienkārši iznīcināt savas bērnības daļu? a?

starp citu, kad poļu krievs Maļēvičs pirmoreiz izstādīja savu "Melno kvadrātu", šķiet, 1915.gadā, kādā no futūristu izstādēm, viņš to atšķirībā no pārējiem saviem darbiem bija novietojis telpas stūrī augstumā, kurā liek ikonas.