es vot domāju, par ko ģiffčonkai es tik ļoti patīku
ja mani divi agregātstāvokļi ir niknums pret visu šo idiotisko pasauli un apātija pret visu šo idiotisko pasauli, un man nudien nekas nepatīk, tikai grāmatas un filmas
ļubvi malo, jā
bet reiz, kad viņa bija saķērusi Vīrusu, es viņai trīs stundas no vietas stāstīju pasaku par to, kā reiz laukos dzīvoja kopā Kombains un Segregators, kā viņi pieveica Purva Vārpas, un tad man likās, ka viss ir pilnīgi otrādāk.
a pajautāsi tā - nu, smuks dibens varbūt, a varbūt arī nē.
where is love?