Viss jau būtu nežēlīgis skaisti.

Tikai pasakiet man, ko darīt priekšniekam, ja ir konkrēta riska grupa - sievietes ap 25-35, kuras pieņemot darbā tu nekādi nevari būt drošs, ka viņa pēc 2 mēnešu nostrādāšanas tev nepateiks - paldies mīļais priekšniek, ņem vērā - es vispār drīz iešu dekrētā - zini tomēr jau 3. mēnesis...

Proti. Es saprotu, ka kā priekšnieks nevaru diskriminēt sievietes pēc šī. Teikšu pat vēl vairāk - dekrēta atvaļinājums manuprāt ir atbalstāma lieta un bērnu radīšana - pietiekoši ķēpīgs pasākums, lai darbs arī to atbalstītu. Bet reāli ir tā, ka tā "vieta" paliek tukša. Un atkarībā no darba specifikas tā var būt vieta, kur ne vien cilvēku dabūt nav viegli, bet arī viņš ir jāapmāca (jāpiezīmē, ka darba devējs maksā arī daļu no izdevumiem, kas saistīti ar to, ka reāli uz 1 vietu ir 2 cilvēki no kuriem viens garajā atvaļinājumā).

Plus vēl, ja ir redzams, ka ir dažas, khm, meitenes, kas faktiski, kad uzzin, ka ir stāvoklī, vienkārši sameklē kādu siltu vietiņu (lasi, kur viss notiek oficiāli un visus sociālos labumus viņas dabūs) un protams stājoties darbā nekādi nenorāda, ka jau zina, ka pēc pusgada vairs nestrādās.

Un sanāk tā - kā cilvēks atbalstu, kā priekšnieks - nevarētu atļauties īsti.