geetar līdzi atnāca arī moderns posteris, pirksti pēc pāris atrofijas gadiem ir izbrīnīti - čoza huiņa, savus avangarda akordus es par laimi atceros pēc redzes, korpusā jūtams kārtīgs cēlkoks, bet es gribēju uzrakstīt par ko citu:
par to, ka es gribu paskatīties acīs un paspiest roku Nordea bankas outdoor reklāmai "Atbrīvojies un gūsti baudu!"
nē, tā ir ahujennā reklāma, ticiet man, visi Baznīca-118 atsūkā
aņuku jau domāju, ka zina visi
un vēl viņai ir ļoti skaists sarkanās krāsas tonis - reāli grūvī. kad viss visapkārt bija pesticīdētajos zaļajos sintētiskajos kreklos (dakter, kāpēc man tā lāpstiņas niez - spārni aug?) un spilgti oranžajos vēmekļos, šī man bija visīstākā, skaistākā un grūvīgākā krāsa, tāda granada. citu mākslas dizaineru vietā es aiz skaudības grieztu dzerokļus līdz putām. žēl, ka, protams, bankas reklāmai viņa galīgi nepiestāv.