ā un vēl vakardien noskatījos psihodēlisko šedevru "mežakuilis ar sievietes fotogrāfiju", kura savulaik manos vētrainajos tīneidžera gados krasi iezīmēja divas būtiskas un diemžēl nepareizas lietas:

1) blokbasterā nav vietas bjustblokeram!
2) izteicieni "ko tu gribi, puisīt?!" un pļaukas norāda uz to, ka fizioloģiski-anatomiskā izmeklēšana ir uz vienīgā pareizā ceļa
3) dziļa nožēla, ka šai filmai netika izveidota spēcīga reklāmas kampaņa, kurā tiktu izdots saundtreks ar visdažādākajiem histēriskajiem smiekliem no filmas (to tur ir navalom), kā arī posteru kolekciju, kurā varoņi apskautu kokus.

moments ar "krāniņu" un martinsones iesprostošanu vannasistabā vispār ir zelta fonds. bezmaz liec uz desktopa.

tiesa, viskrutākais protams ir Naumaņa un Ēlertes kameo iznāciens (viņiem jau tolaik bija tādi) - paskatoties uz šo duetu zibenīgi rodas vēlme abus apcietināt par slepkavību ar iepriekšēju nodomu protokolu un nekavējoties beigt filmu, sākt rādīt titrus.