jāpiekrīt tiem, kuri tiešā vai netiešā veidā norāda, ka tava aptauja ir tendencioza.

man personīgi otrais variants patiesībā ir pirmais. proti, es uzskatu, ka šādi nodzīvot mūžu ir reāli kruta, un es tā labā patiešām varētu ziedot daudzas lietas, ko daudzi cilvēki uzskata par pilnīgi obligātām un nepieciešamām, lai vispār varētu saukties par cilvēku - piemēram, ir tāds pienākums būt par veiksminieku. iedomājies, esmu gatava kļūt par "neveiksminieci" tikai tāpēc, ka manā izpratnē lielākais tikums un lielākais sasniegums, ko cilvēks vispār ir spējīgs izdarīt - iemācīties mīlēt. otru, sevi, vidi sev apkārt. mājas. un mājas nav četras sienas, tas ir tavas dvēseles un patības paplašinājums. iekārtot savu dzīvi, sakārot sevi un dzīvot to šeit un tagad tieši tā, kā tu vēlies, neivis darīt kaut ko, lai tikai nedomātu par to, ko patiesībā tu vēlies.

bet vispār, ar maziem "sapnīšiem" cilvēki nereti vienkārši piesedz nepiedienīgi lielas ambīcijas