šodien gāju pa ielu
pretī tāds knauķis mammai pie rokas. rāda ar roku uz grāvi. ieraudzījis pienenīti.
apstājas pie manis, staro ar tādu smaidu, kāds man ir tikai brīžos, kad mana futbolkomanda uzvar. tas ir tāds fotoobjektīvā netverams prieks.
es nopietni, gandrīz sāku raudāt no tā.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: