ai, atmiņas par tiem laikiem man uzdzen raudienu un muguras sāpes. Tur cilvēki manu acu priekšā burtiski sapuva no izgulējumiem..Paralizēts cilvēks jāgroza ik pa četrām stundām, jāapslauka. Naktī, mēs uz 80 pacientiem bijām - viens ārsts, viena māsiņa un viens sanitārs. Trešā daļa no pacientiem bija guļošie. Protams, ka ārsts pa nakti čuč, bet māsiņai ir savi darbi (šprices, sistēmas un t.t.), tāpēc grozīšanas darbi ir sanitāra pienākums. Pirmkārt jau, cik spēcīgs ir tāds 19 skuķis? A guļošie pārsvarā ir vīrieši (pēc avārijām un dzēruma kautiņiem)..Sadirsu tur pamatīgu muguru un ticību labajam.
Fui, šķērmi paliek to visu atceroties.