Sāku vispār nopietni pārdomāt šo fišku. Es attiecos pret industriju, tāpat kā tā attiecas pret mani: un pēc šādas koncepcijas Franz Ferdinand dzīves ilgums ir maksimums gads, jo es klausos faktiski tikai olimpisko kategoriju. Nirvanas ilgums - trīs gadi. Iedomājies, tev ir jābūt ultraģeniālam māksliniekam, lai par tevi kāds fanotu aš veselus trīs gadus!
Tā aprite, par kuru mēs ņirdzam, tiešām eksistē dabā, pie tam bezmaz vai ar stihijas spēku. Kam šodien kaut ko izsaka Cornershop vai Fatboy Slim?! Neko! Vāvere pagriezusies ritenī, klausāmies Scissor Sisters. Galvenais, ka šis vāveru ritenis ir maksimāli negodīgs pret mākslinieku un tikpat maksimāli negodīgs pret patērētāju, jo Fatboyslimu tev pietuvināja MTV, nevis tavs nemirstīgais čujs uz labām grupām. Vot. Būtiski, ka šis process (ar jaunajām grupām, ne vecajiem pterodaktiliem) notiek neakarīgi no tā, vai tu skaties / klausies radio un TV, vai nē. Pat internetā community darbojas pēc šāda principa.