šorīt skrēju ārkārtīgu krosu. arī pa salauztutiltu. es nenobijos un skrēju tieši virsū iztrūkstošajam tilta posmam. kad es jau kritu, mani pacēla metramēra lente, un es turpināju jau otrā krastā, atstājot bezdibeni starp sevi un savu ego. es turpināju vēl brīdi skriet, bet biju tik resns, ka drīz nācās atgulties, lai atvilktu elpu. man tauki un uzblīdumi nokarājās līdz pat zemei un berzējās viens pret otru. kurā brīdī es kļuvu sportisks, nepamanīju, bet vienā jaukā rītā jau atkal biju slaids un skrēju privātmāju rajonā. tad arī nolēmu būt piedevām garīgs un uzņemt saules enerģiju. es attīrīju iekšējos orgānus ar spilgto gaismu un biju gatavs dienai