ārprāts kāds sunī ir viedums. šodien tādā draiskākā noskaņā esmu ieslīdējis un sāku ākstīties pret suni, piemēram, sasting smieklīgā pozā un skatīties uz suni vai arī paslēpties aiz stūra un lūrēt ar vienu aci, un viņš lūr pretī nekustīgs, gaida, kas tagad būs, mēģina mani izdibināt. tad man vienā brīdī paliek kauns, ka viņš uz mani tik nesamaitāti skatās, un es aizeju apkaunēties. tikko atkal mēģināju ķēmoties un lūrēju pār monitora malu tā, ka tikai manas acis un uz augšu aizejošā galva redzama, bet suns mani vispār vairs neņem vērā, skatās uz sāniem ar tādu, kā jau teicu, viedumu, ka nu es esmu galīgā rasķerennastjā. viņam laikam ar mani viss ir skaidrs