Vienu rītu Tu pamosties citā pasaulē (jo kāpēc lai Tu pamostos pasaulē, kas ir tāda, kā sapnī?) - Tu pamosties putnu-cilvēku pasaulē. Šī pasaule ir dzīvības pilna, ir mājokļi, veikali, politiķi, reliģija, izglītība, mīlestība, izklaide,- viss tas pats, kas sapnī. Tikai viss, kas ir šeit, ir viegli pieejams, ja Tu vari lidot. Bet Tu nevari. Bet Tu negribi nogulties uz zemes, kur nekas neaug, kā džains un nomērdēt sevi badā kosmiskās taisnības labā. Tu centies dzīvot kā māki. Putnu-cilvēki to redz un saprot, ka Tu vari dzīvot labāk, ja viņi Tev palīdz - un Tev palīdz. Uzceļ māju tā, lai Tu vari piekļūt, ierīko liftu, lai tu varētu nokļūt veikalā (kur gan Tu nevari nopirkt kreklus bez spārnu vietām), norīko putnu-cilvēkus, kuri Tev palīdz, ja vajag. Vienozīmīgi Tu tagad dzīvo labāk salīdzinot ar laiku, kad neviens nepalīdzēja.

Tu tā dzīvo kādu laiku. Sev uzceltajā mājā. Darot to, ko Tu vari - vai nu internetā sēdi, vai klaiņo pa mežu, vai skaties televizoru. Bet vientulība un nekā nedarīšana apnīk.
Tu sāc izskatīt iespējas, kādas Tev ir. Ar iespējām ir kā ar iepirkšanos, Tu nevari izvēlēties to, kas nav veikalā piedāvāts. Kāda ir Tava izvēle dzīvojot vientulībā savā istabā? Vai, piemēram, Tev ir saraksts ar lietām, kuras ir nepieciešamas, kuras Tu gribi - Tu aizej uz veikalu un tur izrādās, ka vai nu nauda nepietiek visam, vai ka veikalā nav vairs tas, ko Tu gribēji. Parasti jau ir tā, ka no veikala atnāk ar daudz vairāk lietām, vai vispār ar citām lietām nekā sarakstā. Tas ko izvēlās ir vairāk atkarīgs no nejaušības - no sastapto ietekmēm, no idejām, no reklāmām, no sabiedrības viedokļiem, no negadījumiem patīkamiem vai nepatīkamiem. Nē, nē, brīvā griba noteikti ir, jo galu galā izvēli izdari Tu, neviens nevar izdarīt izvēli Tavā vietā, bet tas, kāpēc Tu izdari to izvēli ir Tavu uzskatu un piedāvājumu kopdarbs. Tavi uzskati veidojas dzīves laikā no izvēlēm un pieredzes.

Tagad Tu esi punktā, kur Tu centies izdarīt izvēli - jo Tu atbild par savu dzīvi, neviens cits. Rīki, lai izdarītu izvēli, Tev ir šādi - nepārbaudītie uzskati un neeksistējošā pieredze pasaulē.

Mīlestība parasti ir pirmā izvēle - nu labi, lai mīlestība atlidotu, ir jāiepazīst citi. Lai iepazītu citus, ir nepieciešams tikties ar citiem, lai tiktos ar citiem ir nepieciešami apstākļi, kuros tikties ar citiem, lai būtu šādi apstākļi ir kaut, kas jādara, lai kaut ko darītu ir jāizvēlās kaut kas cits.

Jā - ir iespējams, ka mīlestība atlido nejauši. Bet mīlestība prasa uguni. Uguns apdziest agrāk vai vēlāk, ja neko nedara.

Lai kādu izvēli Tu izdarītu, agrāk vai vēlāk Tu saskārsies ar NĒ, TU TĀLĀK NESPĒJ, PIEDOD. Jā, taisnība, ka visi agrāk vai vēlāk sastopas ar šo NĒ, bet Tu arī saproti, ka Tu sastopies ar šo NĒ pārāk bieži, Tava dzīve sāk atgādināt labirinta spēli, vai sudoku mīklu, vai matemātisku izteiksmi, kur iespējamo pareizo risinājumu ceļi ir ļoti maz, iespējams, ka tikai viens.
Bet Tu saproti, ka tas nav ne negodīgi, ne arī godīgi. Tas vienkārši tā ir. Tu nekādā gadījumā negribi teikt, ka Tev dara pāri. Šeit kāds var apbižoties no nezināšanas, nesaprašanas. Tu ļoti labi saproti, ka ir Tava pasaule un ir putnu-cilvēku pasaule. Abas šīs pasaules nav savienojamas. Var jau censties savienot, un cenšās savienot, jo Tu tici, tici tādā līmenī, ka zini, ka visiem centrā labestība, tāpāt kā atoma kodols pozitīvi lādēts un ir daudz reižu smagāks par elektronu mākoni. Mencius apgalvoja, ka katrs ir kosmiski labs, Buda apgalvo, ka katrā ir nenodziestoša labestības dzirkstele, kura, ja tai ļauj degt, kļūst par spēcīgu un siltu un neatvairāmu labestības uguni. Jēzus gan teica, ka viņi nezina, ko dara - un tā ir, un tas nav ne negodīgi, ne godīgi, jo Dieva pasaulē varbūt visi labirinata ceļi ved, piemēram, uz to, ka vajag pagriezt otru vaigu, bet kopš izdzīšanas no paradīzes Dieva un viņa radījuma pasaules vairs nav viena, un kristiešu kopiena nesaprotot to, turpinot censties dzīvot Dieva pasaulē, atgādina fanboy and fangirl kopienu. Un ja kristietība radās un uzplauka, kā veids kā apvienot lielu daudzumu atšķirīgu kopienu, lai iegūtu drošāku un stabilāku dzīvi, tad jāskatās vai tam kas bija aktuāls 2000-gadu-vecā-pasaulē ir aktuāls mūsdienu pasaulē, vai tie līdzekļi, kā tika risinātas lietas tad ir vēl noderīgi mūsdienu pasaulē.

Tu šajā punktā esi izmēģinājis savienot savu pasauli ar vairākām putnu-cilvēku pasaulēm (to pasaule nav monolīta - tur ir daudz apakškopu - tās visas vieno, ka putnu-cilvēki tās veidojuši putnu-cilvēkiem) un Tu esi katrā reizē sastapis to NĒ. Bet nē, Tu turpini meklēt pasauli, kurā nebūs tas NĒ. Tagad Tu esi atradis, ka ir citi cilvēki, un visi ir izkaisīti kā nu kurais, katrs savā pasaulē. Bet Tu esi atradis arī to, ka ir piedāvājums, kurā nebūs lielais kritiskais NĒ, pasaule, kura ir kādu laika sprīdi pieejama. No visiem (viena) piedāvājuma Tu izvēlies vienu. Un Tu esi laimīgs.

Bet ar pasaulēm ir tā, ka mazākās pasaules riņķo apkārt lielākām pasaulēm, tāpat kā kosmiskie objekti ar mazāku masu ir spiesti riņķot apkart lielākiem - un atkal - tas nav ne negodīgi, ne godīgi, tas tā ir.

Un šajā pasaulē kuru Tu esi izvēlējies nav NĒ, bet tur ir dīvainības. Piemēram, lai arī šī pasaule tiek reklamēta kā pasaule priekš cilvēkiem, acīm redzami, patiesais šīs pasaules mērķis ir, lai putnu-cilvēki varētu palīdzēt cilvēkiem. Tā ir tik un tā putnu-cilvēku pasaule. Un tā pat kā tajās pasaulēs, kurās Tu pirms tam centies iekļūt, cilvēks šeit tiek definēts, kā putnu-cilvēks, kas nespēj lido. Jā, iespējams, ka kosmiskā mērogā nav atšķirība starp šiem abiem, bet praktiski ir. Pati lielākā atšķirība ir tāda, ka putnu-cilvēki cenšās pasargāt un pažēlot tos putnu-cilvēkus, kuri nelido, - visa viņu būtība ir līdzjūtības pilna pret tiem brāļiem un māsām, kuri nelido. Pat putnu-cilvēks-zaglis neapzags putnu-cilvēku, kas nespēj lidot. Šajā pasaulē Tev ir atkal viena izvēle - pieņemt, ka Tu esi putnu-cilvēks, kas nespēj lidot, pieņemt visu to žēlastību, visu to līdzjūtību, visu to palīdzību. Un kāpēc, piemēram, lai kristieši brauktu uz Taizemi mācīt budismu, ja viņiem asinīs ir braukt uz turieni sludināt Dieva vārdu? Viņi māca to, ko zina.

Protams, tam, ko citi par Tevi domā, nevajag ietekmēt Tavu dzīvi (bet jāieklausās katrā, kurš par Tevi kaut ko domā), bet Tavā gadījumā tas ietekmē to, ko Tu gribi darīt.

Tu arī apzinies, ka Tu un putnu-cilvēki nav atšķirīgi - gan Tev, gan viņiem, ir vienas raizes, vieni prieki, vienas bēdas, vienas cerības. Tikai pasaules atšķirīgas. Sarunāties jūs varat. Dalīties jūs varat. Tikai dažas detaļas. Piemēram, par tām pasaulēm - pasaule ir izvēļu kopums, vienā pasaulē dzīvojošie var izdarīt izvēles kopā. Tavā pasaule ir maza - maz izvēļu. No vienas puses Tu esi pasargāts no bīstamām izvēlēm. Un tas ir labi.

Un Tu arī saproti, instinktīvi jūti, ka izvēļu patiesībā ir daudz, ļoti daudz, bet Tās tikai neredzi. Un visiem droši vien tā. Un Tu kādu dienu pamodīsies un ieraudzīsi, ka Tava pasaule ir daudz lielāka nekā Tev liekas. Kādu dienu.

Galvenais, ka Tu esi laimīgs. Un Tu vēli laimi visiem citiem.

---

Kad es sāku šo ierakstu, man galvā bija teikums, kuru es gribēju pateikt, aizrāvos, aizmirsu to sākotnējo teikumu.