virs galvas bumbvedējs, zem kājām mīnu lauks
viss ir viens un viens ir viss, jā tā ir. bez visa viens nebūtu un bez viena - viss.
informācijas ķekarbumbas tēmē uz tevi, trāpa. un tad ej tu tiec galā. ar postījumiem.
un tā jau no pirmās dienas. tu tiec apšaudīts bez iemesla. un padoties aizliegts. slēpties ir izvēle, bet tad tu neesi. ne jau nebūt mēs esam šeit.
informācija, ko tu ēd ir informācija, kas tu esi.
un mēs visi esam te, karalaukā. jebkuru mirkli var notikt negaidītais, nezināmais. un sagraut kaut ko no tevis.
un kas tad tu esi īsti - tas kas aizstāvas vai tas kas uzbrūk? bez viena nav otrs.
vienīgais prātīgā izvēle ir iet mīnu laukā, skriet ārā no tranšejām, kāpt ārā no tanka, ļaut tikt apšaudītam, tikt sagrautam, būt brīvam. būt. notikt. nomirt. jā, nomirt var no visa un var nomirt no nekā.
un domā, ka mums ir izvēle? kā notiek otra pārliecināšana par to kam jānotiek? pārrunu ceļā, runā, runā - citiem vārdiem - informācijas ugunsmetēju liesmās - tiek nonākts pie problēmas risinājuma maršuta. izvēle! ha! kad ir skumji, kad ir iekšā tukšuma sajūta vai sajūta, ka tev ir ticis kaut kas, ko tu negribēji, tad tu ej, skrien, slēpies vai neesi - izvēlies vienīgo, ko tu vari, ko māki.
ja tu slēpies, tad droši vien tāpēc, ka tu nezini, ka slēpties ir destruktīvi, vai tu zini, ka tā ir, bet tu nezini, kā neslēpties.