man ļoti patika parunāties ar vienu literatūras skolotāju. reiz pavaicāju par novelēm. sarunvalodā- noveles noslēgums atšķirībā no stāsta var nebūt īsti skaidrs, tā, ka lasītājam pašam jādomā, ka varētu būt bijis tālāk. klasiskais piemērs, Blaumaņa novele "Nāves ēnā".
Šis nav nekāds jaunums. Vienkārši šobrīd tāds komentējamais garastāvoklis :)