Viss un skatpunkts. Un kaut kas pa vidu*.
Ar kreiso smadzeņu puslodi pop, ar labo smadzeņu puslodi pop. pop pop populisms. izpilda ĢVK. tik liels pop, ka pat sāpīgi klausīties.

"stabilitāte ir neprognozējamībā". ja ir apgalvojums, kas ir prognozējams, tad ir stabilitāte. Ja ir neprognozejamība, tad nav stabilitāte. Ja ir neatkarīgs skatpunkts, tad ir meli un nepierādāms apgalvojums. Ja ir pozīcija apgalvojumā, tad tu esi daļa apgalvojuma. Ja tu esi daļa apgalvojumā, tad apgalvojuma forma ir tavā atbildībā. Ja tavā atbildībā ir apgalvojums, tad tu ar savu darbību esi apgalvojums. Un mēs visi zinām, ka skolā ģeometrijas stundās māca melus. Skaistus melus, bet tomēr melus. Kaut gan pat ģeometrija ir tiesīga uz nevainības prezumcīju.
Eksaktās zinātnes vispār ir meli. Būšu korekts - eksaktās iespējams ir meli. Bet mērķis nav noskaidrot vai ir vai nav meli, bet gan atrast veidus, kā izmantot lietas (visi kristieši gan apgalvo to, ka mērķis ir radīt postošākus ieročus, un paranoiķi droši vien apgalvotu, ka mērķis ir cilvēku personiskās dzīves spiegošana un cilvēku kontrolēšana, ja vien nebūtu piesardzīgi no noklausīšanās sistēmām).

Tas pats ar teikumu - viss ir mainīgs. ja viss ir mainīgs - tad tas teikums ir mainīgs, kas nozīmē, ka kādā brīdī viss ir nemainīgs. Bet teikums - pastāv iespējamība ka viss ir vainu mainīgs vai nu nemainīgs - nav tik kečī.

1. Tu = apgalvojums. (tu asiņainā nedrošībā)
2. Tu neatkarīgā skatpunktā = meli. (tu aukstā drošībā)

Drošvien SVF saskārās ar otro punktu.

Thats life. Its not so kečī.

*Vidus - tas, kas atrodas starp ārējo. Or maybe... Valsts Ieņēmumu Dienests?


---
viss un skatpunkts
un kaut kas pa vidu
es - rezolūcija, akts
revolūciju gribu.