Prieks.
Divas reizes dienā man ir prieks.
Tāds silts un pūkains prieks.
Ierodoties darbā un pārodoties mājās.
Pārējais laiks ir IB tipa jokos par darbu.
Nē - darbam nav nevainas - ir tāda forša sajūta par to, ka mēs esam pēdējie varoņi. Bet reizēm varoņiem ir nepieciešams mazliet atzinības, tā - mazā porcījā - tā, lai neaizvainotu. Īstenībā - redz - abi mani prieki ir saistīti ar darbu.

Bet tās divas reizes dienā man ir. Un paldies par to.

Ā, vēl maziņi prieciņi ir tādi:
staring contests with strangers. Šorīt piemēram bija cīņa ar glauni ģērbtu vīrieti gados (tiem kas nezina - es neesmu glauni ģerbts un vīrietis manis aprakstu tabulā ir otrajā vietā statistiski). Es uzvarēju. Un pie brīvības piemnekļa ir novērošanas kamera. Es cīnos ar to arī. Bet ar kundzītēm gados man gan iet čābīgi cīņās.
Numuri. Ja es būtu māņticīgs, tad es uztrauktos par to, ka sen neesmu redzējis pierastos trolejbusa numurus. Bet braucot mājās ir prieks ieraudzīt mašīnu ar DK-1666* numurzīmi.
Mazi atklājumi. Piemēram, prece un precēties. Piemēram, vārds ieņemeklis. KNL bija teikums (ja to tā var nosaukt) "Nodokļu ieņemšana" - nodod paņemamo. Nodoklis īsti neatbilst taisnībai - nodot var labprātīgi. Jābūt tādam draudīgam un ar nolemtības pieskaņu vārdam. Nodoklim ir nolemtības sajūta bet nav draudīgums. Angliski gan ir feini - TAX.

*Mans cibas kārtas skaitlis ir 1666.