Tu un tava dziesma.
Dabai patīk spēlēt mūziku. Saulriets un saullēkts ir dabas mīļākie skaņadarbi. Katru dienu. Dabas 4:33. Pērkons - dramatiskumam, lietus - ritmam.
Mums ir tikai viens saullēkts un tikai viens saulriets. Viens saulriets par daudz. Un pa vidu ir mūzika. Sākumā ir notis. Smieklīgas, mīļas, amizantas, tīras. Tad ir melodijas patiesas, jo ar vienkāršām melodijām nevar melot. Reizēm ļaunas, reizēm labas. Tas kā nu kam sanāk, kā nu kam patīk. Tad jau rodas kompozīcijas, skaņu darbi. Ir cilvēki, kuru mūzikā ir bauda klausīties. Kā viņiem tas izdodas? Kādus noslēpumus viņi zina, ka var tā savu dzīvi tā nospēlēt? Vienmēr atrast pareizās notis?
Kāds ir tavas dzīves skaņu celiņš? Vai vadošais motīvs ir tavas bērnības meldiņš?
Vai tev, tāpat kā man, ir vaļīgas stīgas?
Bieži vien koverversijas ir labākas par orģinālu. Ir viegli paņemt, kāda cita dziesmu un izmest lieko un uzlikt uzsvarus un svarīgiem punktiem. Bet orģinālā dziesma ir orģināla tāpēc, tā ir orģināla. Kādam tā ir vienīgā dziesma. Katrs punkts tur ir īsts. No savas dzīves nevar vienkārši paņemt un izņemt kādu noti, kādu daļu.
Bet kāds cits var atnākt un uztaisīt koverversiju un tad liksies, ka tu esi lieliska dziesma. Cik maz citi zina par tavu dziesmu un cik maz vispār iespējams pastāstīt. Tava dziesma ir Tev un viss.