Sviesta Ciba |

Siderius Nuncius (

mapet) rakstīja,
@ 2008-03-05 10:38:00

Vislielākās sāpes cilvēkam uzliek nevis Dievs vai liktenis, nevis slimība vai nabadzība, bet vislielākās sāpes cilvēks izdara cilvēkam.
ZM

man liekās ka esmu iemīlējies ZM.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	+ elina 2008-03-05 11:33 (saite)
	Cilvēks par sevi nav nekas, - viņš aug tikai attieksmē pret līdzcilvēku. Neviens nav Es. Katrs ir Mēs. Tu un Es. Raidītājs un uztvērējs. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	Re: + mapet 2008-03-06 15:42 (saite)
	jā mēs visi vienā laivā. bet dīvaini gan ka ir tādi daži kuriem izdodās tajā laivā atrast vietu kur viņi ir pilnīgi vieni paši. un kad viņi sajūtās ļoti vientuļi un nosaluši viņi nevar aizsniegties līdz kādam citam tajā laivā. tas ir pavisam apbrīnojami. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	(Anonīms) 2008-03-05 14:05 (saite)
	Tikpat patiesa kā tas, ka cilvēku attiecības nav ne pilnīgas, ne mūžīgas, ir ari otra atziņa: cilvēka sirds grib, lai tās būtu pilnīgas un mūžīgas. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

mapet
2008-03-06 15:40 (saite)

parasti cilvēki slimnīcā sadraudzējās, bet pēc slimnīcas viņi nesatiekās un nedraudzējās. es nedomāju, ka sāls ir tajā ko sirds grib vai negrib, bet tajā vai ir bijis sākums, iztirzājums un atrisinājums. ir grāmatas un filmas, dzīves, pēc kurām ir daudz neatbildētu jautājumu un kuras neliekās nobeigtas. un jā uzticība, o jā mauriņa dziļi runāja par uzticību. un viņas latviešu valoda ir vienkārši apbrīnojama. viņa apbrīnojama būte. lai kosmss ar tevi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: