tev ir ziņas par to, ka notiek ierēdņu skaita palielināšana? gribētu pamatojumu (pilnīgi godīgi, obligāti neapšaubu tevis teikto)

par pēdējo kategoriski nepiekrītu, tas ir diezgan banāls antiintelektuālisms. māju iedzīvotāji varētu ātri vienoties par sakopšanu (kaut vai "katrs pēc sevis"), bet, lai veiktu dažādus ierēdņu darbus, ir vajadzīga konkrēta un reizēm augsta kompetence.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Augsta kompetence, lai manevrētu pa okeānu bezjēdzīgu birokrātisku normu, jā. Apcirpšana, protams, būtu vajadzīga arī normatīvo aktu laukā, lai nebūtu vajadzīgs pa ierēdnim pie katra MK noteikuma. Ko iegūst ierindas cilvēks, kas, teiksim, grib uz savas zemes uzbūvēt vienkāršu mājiņu, bet priekš tā vispirms jāfutbōlējas pa domēm, būvvaldēm, isnpekcijām, kadastriem, tiesām, uzraugiem utt., lai iegūtu tonnu papīru un samaksātu valstij simtus vai tūkstošu nodevās. Es redzu iegūstam milzīgu mafiju liekēžu un absolūti neko pilsonim, kuram normālos apstākļos būtu jāsaņem viens papīrs par to, ka viņš tagad ceļ māju un tas ir saskaņots ar pilsētas pašvaldību un varbūt nelielu simbolisku nodevu par vienreizēju vizīti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

teikšu tā, lai tu labāk saprastu: tu runā kā tāda bāba. pārāk nekonkrēti izteikumi, balstīti uz emocijām, bet maz fokusa uz faktiem un argumentiem. jautājumu, protams, ignorēji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Forša projekcija. Es tev nodemonstrēju vienu ļoti konkrētu piemēru, jo zinu kādiem sūdiem cilvēki iet cauri tikai tāpēc, ka nolēmuši uzbūvēt papildus ēku SEV piederošā zemē. Nodemonstrēju arī alternatīvu - viens papīrs, kurā cilvēks aiziet uz pilsētas domi un iesniedz papīru par ēkas būvniecību un domes darbinieks laipni uzspiež zīmogu, piereģistrējot šo faktu. Viss. Nav vajadzīgs maksāt milzīgas naudas dirnošiem papīru ražotājiem, par to, ka viņi izdot atļaujas, apstiprinājumus rezolūcijas, kas pie tam vēl iet caur nejēdzīgi garām rindām (jo arī daudziem citiem vajag šo pašu tonnu papīru) un kretīnisku svaidīšanos pa desmit desmit dažādiem kantoriem. Jā - ierēdņiem labs rūpals. tagad paskaidro ko no visa tā iegūst pilsonis. Vai viņa dzīve no tā kļuvusi kvalitatīvāka? Vai māja, kuru viņš būvēs, būs labāka, jo nācās tērēt daudz laika un naudas apmaksājot čupiņu papīrgrauzēju?

Ierēdņu skaits palielinās līdz ar normatīvo aktu un to pārraugošo iestāžu pieaugumu. Es neprasu atgriezties mežonīgajos rietumos vai austrumos, kur katrs izcirta savu būdu stepes klajumos, bet salīdzinājumā ar vismaz 100 gadu vecu pagātni, ierēdniecība mums ir absolūti bizantiska, pie tam tā nav tikai Latvijas problēma. Tas ir visu Rietumu pagrimstošās kultūras simptoms. Ne velti, bizantisms ir kļuvis par sugas vārdu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā būtu ar kādu avotu par to, ka ierēdņu skaits palielinās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mēģināju iegūglēt par ierēdņu skaitu pirmajā Latvijas brīvvalstī, bet neatradu. Mēģināšu vēlāk dabūt kādu vēsturisku info. Tiešām arī pašam interesē konkrēti skaitļi, jo pišanās ar šiem ierēdņiem mūsdienās ir vienkārši nesalīdzināma ar to, ko nācās darīt maniem vecvecākiem. Protams, viņi bija pāķi un kas ta viņiem zināms.

Btw, vai milzīgais blāķis EU ierēdņu, kas tika radīti pilnīgi mākslīgi no nekā un tagad tiešā veidā ietekmē mūsu dzīves ar čupām bezjēdzīgu noteikumu, direktīvu, stratēģiju, koncepciju, konvenciju, deklarāciju un rekomendāciju neskaitās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, pameklē, pameklē

(Reply to this) (Parent)

Izklausās, ka tu nekad neesi cēlis māju, ja tas šķiet tik sarežģīti, jo patiesībā arī ir vajadzīgs tikai projekts, ko saskaņo ar būvvaldi jeb pašvaldību, elektroniski internetā. Tas apmēram viss. Ā, nu bija vēl kaut kādi pāris skaņojumi ar inženierkomunikāciju turētājiem, bezmaksas, saņemami elektroniski, ko kārto projektētājs.
Nekādus simtus vai tūkstošus nodevās vismaz man neviens neprasīja. Bija kaut kādi pārdesmit eiro par būvatļauju. Tiesas un uzraugus nesatiku. Līdz kadastriem vēl neesmu tikusi, bet nu tas arī būs iesniegums VZD un atbrauks kāds uzmērīt, kas uzcelts. Vismaz pēc dzīvokļa pārbūves tā bija.
Tu tagad izklausies pēc Gobzema, kurš grib sakārtot lietas, kuras sen jau ir sakārtotas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad tev ir laikam paveicies ar konkrētajiem cilvēkiem vai varbūt esi dabūjusi blatu. Man nesen kolēģim bija diametrāli pretēja pieredze dēļ kā viņš beigās izlēma izmantot 'loophole' un celt māju uz betonētu PVC cauruļu pamatiem, ka šobrīd formāli skaitās "pagaidu būve" un neprasa nekādu saskarsmi ar ierēdņiem vispār. Pa lielam tam arī būtu jābūt normai. Kamēr tu necel toksisku izmešu ražojošu fabriku vai visu rajonu aizēnojošu debesskrāpi, nekāda vajadzība pēc valsts vai pašvaldību institūciju piedalīšanas nav vajadzīga vispār. Tikai tik cik savienojot ēku ar sanmezglu un elektrotīklu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manam kolēģim nesen viss bija ideāli, viņš bija ļoti apmierināts ar ierēdņu darbu

(Reply to this) (Parent)

Grūti pateikt, varbūt nepaveicies ar projektētāju (tur man gan bija neliels blats pie jēdzīga, kurš visu to skaņošanu un komunikāciju ar ierēdņiem ņēma uz sevi).
Var jau būt, ka tavs draugs mēģina vienkārši celt kaut ko, ko apbūves noteikumi tajā vietā īsti neļauj. Nu, tur dabas liegumā, piemēram. Vai kāpu zonā, kas varētu būt aktuāli Saulkrastos. Tad tādu "pagaidu būvi" visdrīzāk būvinspekcija viņam palūgs nojaukt tāpat. Nesen tieši bija precedents ar "māju-kuģi".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, viņš vispār būvē tupā dāču-mazdārziņu rajonā (tādā pašā, kurā atrodos es), kas pārsvarā ir kvadrātos sadalītas sešas sotkas.
Enīvej, tas ir tikai kārtējs piemērs. Cita anekdote bija par maniem sencīem, kas no 90ajiem līdz 2000o sākuma nodarbojās ar "humpalu" biznesu (bija vieni no pionieriem). Kas šajā darbā bija pats grūtākais? Pastāvīga karošana ar ierēdņiem. Pēc komentāriem mūsdienās, spiriežu, ka nekas nav mainījies. Pats grūtākais uzņēmējdarbībā ir nevis izgudrot sakarīgu biznesa plānu, atrast klientu un sadarbības partnerus, bet saprast kā vis veiklāk izvairīties no valakitas valsts instancēs, samazināt zaudējumus no nesamērīgiem nodokļiem, saprast kurus jēga kukuļot, kurus nē. Un tad brīnāmies, ka esam nabadzīga valsts un visi bēg zemenes vākt kādā UK padibenē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad iesaku pameklēt normālu projektētāju, jo apšaubu tādas "pagaidu būves" likumību, ja tas ir pilsētā, nevis dziļos laukos, un māja ir lielāka par 25m2.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zinu, ka ne viņš vienīgais to darījis. Oranžo PVC cauruļu pamati mūsdienās ir lieta. Kāpēc? Jo mazāk pisaku, nav jāmaksā nepamatotas nodevas. Funkcionāli tie ir pamati kā pamati, vienkārši neatbilst pieņemtajiem standartiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es zinu, ka tie ir pamati, uz kādiem liek moduļu mājas, bet rūpnieciski ražotās moduļu mājas vienalga tiek skaņotas būvvaldē. Vai moduļu māju ražotāji ir izlobējuši, ka netiek?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā saprotu, tad privātie uz šādām betonētām caurulēm drīkst būvēt šķūņus, malkas nojumes, lapenes bez jebkādām formālām atļaujām. Praksē šādu tehnoloģiju var pielietot, lai ielietu perfekti funkcionālus pamatus kaut milzīgai villai. Formāli villa ir 'pagaidu būve' un nada.

Neesmu liels fans visādām šādām viltībām, jo tā ir slidena nogāze, kas pārsvarā palīdz dažādiem kretīniem, bet šajā gadījumā odbrjaju, jo neuzskatu, ka elementāru sava zemes gabalu apbūvēšanu vajadzētu saskaņot ar kaut kādiem svešiem cilvēkiem, kuri man pretim nedod nekādu labumu. Ierēdņiem jābūt tautas kalpiem, servantiem, nevis kungiem, kuriem jāatskaitās par katru savas iedzīves izmaiņu.
Atļaujas un saskaņošanas pragmatiski būtu vajadzīgas tikai tur, kur būves celšanas kaut kādā veidā ietekmē citu īpašnieku dzīves vai kopējo infrastruktūru. Normālos apstākļos man ir tiesības darīt pilnīgi jebko ar savu zemes gabalu, kamēr tas nepārkāpj kāda cita īpašnieka tiesības vai kopējo labumu, teiksim, vēsturisko centru, nacionālo parku, lieguma zonu apbūvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man gan liekas, ka tas ir kaut kāds urbānais mīts, ka kaut ko drīkst bez atļaujām. Es varētu pat nepaslinkot un paskatīties Būvniecības likumā. It kā jau var saprast, jo savā zemē pilsētā var būt komunikācijas, uzceltās šausmas var samazināt kaimiņu īpašuma vērtību utt., bet par neseno regulējumu, kad bija jāskaņo pat siltumnīcas, nebija priecīgi arī pašas būvvaldes ierēdņi.

(Reply to this) (Parent)

Domāju tā - būvvaldes pa lielam saprot, ka cilājot jautājumu pārāk centīgi dabūs pa kaklu no ļoti daudzām pusēm, jo ja sāks puļķēt vienu, tad radīsies jautājums - kāpēc tikai mani, un aizies lavīnveidīgi, ja paši nenobremzēs. Cilvēki atkal negrib krāmēties ar papīriem, jo čakars un dārgi. Tāpēc, to ko var, būvē pa kluso un nekādu problēmu, stāvēs simtu gadu.

(Reply to this) (Parent)

Jā tā laikam ir taisnība- nevis mazāk ierēdņu bet mazāk noteikumu.

Par katru noteikumu uzdodam jautājumu: a kas būs ja šito izmetam miskastē? Ja atbilde ir - a nekas, tad izmetam.

(Reply to this) (Parent)