Nē, viņš vispār būvē tupā dāču-mazdārziņu rajonā (tādā pašā, kurā atrodos es), kas pārsvarā ir kvadrātos sadalītas sešas sotkas.
Enīvej, tas ir tikai kārtējs piemērs. Cita anekdote bija par maniem sencīem, kas no 90ajiem līdz 2000o sākuma nodarbojās ar "humpalu" biznesu (bija vieni no pionieriem). Kas šajā darbā bija pats grūtākais? Pastāvīga karošana ar ierēdņiem. Pēc komentāriem mūsdienās, spiriežu, ka nekas nav mainījies. Pats grūtākais uzņēmējdarbībā ir nevis izgudrot sakarīgu biznesa plānu, atrast klientu un sadarbības partnerus, bet saprast kā vis veiklāk izvairīties no valakitas valsts instancēs, samazināt zaudējumus no nesamērīgiem nodokļiem, saprast kurus jēga kukuļot, kurus nē. Un tad brīnāmies, ka esam nabadzīga valsts un visi bēg zemenes vākt kādā UK padibenē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad iesaku pameklēt normālu projektētāju, jo apšaubu tādas "pagaidu būves" likumību, ja tas ir pilsētā, nevis dziļos laukos, un māja ir lielāka par 25m2.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zinu, ka ne viņš vienīgais to darījis. Oranžo PVC cauruļu pamati mūsdienās ir lieta. Kāpēc? Jo mazāk pisaku, nav jāmaksā nepamatotas nodevas. Funkcionāli tie ir pamati kā pamati, vienkārši neatbilst pieņemtajiem standartiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es zinu, ka tie ir pamati, uz kādiem liek moduļu mājas, bet rūpnieciski ražotās moduļu mājas vienalga tiek skaņotas būvvaldē. Vai moduļu māju ražotāji ir izlobējuši, ka netiek?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā saprotu, tad privātie uz šādām betonētām caurulēm drīkst būvēt šķūņus, malkas nojumes, lapenes bez jebkādām formālām atļaujām. Praksē šādu tehnoloģiju var pielietot, lai ielietu perfekti funkcionālus pamatus kaut milzīgai villai. Formāli villa ir 'pagaidu būve' un nada.

Neesmu liels fans visādām šādām viltībām, jo tā ir slidena nogāze, kas pārsvarā palīdz dažādiem kretīniem, bet šajā gadījumā odbrjaju, jo neuzskatu, ka elementāru sava zemes gabalu apbūvēšanu vajadzētu saskaņot ar kaut kādiem svešiem cilvēkiem, kuri man pretim nedod nekādu labumu. Ierēdņiem jābūt tautas kalpiem, servantiem, nevis kungiem, kuriem jāatskaitās par katru savas iedzīves izmaiņu.
Atļaujas un saskaņošanas pragmatiski būtu vajadzīgas tikai tur, kur būves celšanas kaut kādā veidā ietekmē citu īpašnieku dzīves vai kopējo infrastruktūru. Normālos apstākļos man ir tiesības darīt pilnīgi jebko ar savu zemes gabalu, kamēr tas nepārkāpj kāda cita īpašnieka tiesības vai kopējo labumu, teiksim, vēsturisko centru, nacionālo parku, lieguma zonu apbūvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man gan liekas, ka tas ir kaut kāds urbānais mīts, ka kaut ko drīkst bez atļaujām. Es varētu pat nepaslinkot un paskatīties Būvniecības likumā. It kā jau var saprast, jo savā zemē pilsētā var būt komunikācijas, uzceltās šausmas var samazināt kaimiņu īpašuma vērtību utt., bet par neseno regulējumu, kad bija jāskaņo pat siltumnīcas, nebija priecīgi arī pašas būvvaldes ierēdņi.

(Reply to this) (Parent)

Domāju tā - būvvaldes pa lielam saprot, ka cilājot jautājumu pārāk centīgi dabūs pa kaklu no ļoti daudzām pusēm, jo ja sāks puļķēt vienu, tad radīsies jautājums - kāpēc tikai mani, un aizies lavīnveidīgi, ja paši nenobremzēs. Cilvēki atkal negrib krāmēties ar papīriem, jo čakars un dārgi. Tāpēc, to ko var, būvē pa kluso un nekādu problēmu, stāvēs simtu gadu.

(Reply to this) (Parent)