Otrais izbraukums ar velosipēdu..
... bija ekstrēms. Stefanijai (austriete) vakar bija dzimšanas diena. Vēlēdamās viņu patīkami pārsteigt, Katerina (austriete), es un Santa izdomājām 6pm aizbraukt pie Katerinas izcept ābolkūku un tad doties visām pie Stefanijas uz mājām.
    Viss jau laikam būtu izdevies forši, ja tik mēs ar Santu būtu paņēmušas līdzi Kopenhāgenas karti. Mēs nepaņēmām un rezultātā 2,5 h maldījāmies pa pilsētu, tumsā un aukstumā. 8pm tomēr ieradāmies pie Katerinas. Kūku arī izcepām. Pat uzsākām ceļu nākamajā ekspedīcijā līdz Stefānijas mājām, tomēr pie kārtējā nezināmā velopagrieziena, kas veda tumsā, es "pielaidu bikses" un sapratu, ka pus10 vakarā, aukstumā es vairs nevēlos maldīties vēl kādas divas stundas līdz Stefānijai un tad pa nakti 5h atpakaļ uz mājām! Noprotestēju un par spīti Santas neapmierinātībai, es atcēlu pārsteiguma pasākumu, un mēs... devāmies mājās! Un vai nav pārsteigums atpakaļceļš mums paņēma tikai 30 min.
    Austrietes visu uztvēra saprotoši. Īstenībā viņas bija pavisam pārsteigtas, ka mēs izdomājām braukt vakarā ar velosipēdiem. Mēģināja pierunāt, lai atstājam riteņus, braucam ar sabiedriskajiem, vai lai paliekam nakšņot pie K.Viņām mūsu "piedzīvojumi" šķita totaly crazy, bet kā viņas pašas teica "but for latvians it`s ok!". Un gardi nosmējās par mums.
    Pašā vakarā Katerina atsūtīja txt "It was so fun! I defenately want to hang out more with you girls!".
 
   Nu ko, esot Kopenhāgenā esmu jau iemanījusies: ēst dāņu sendvičus bez nazīša un dakšiņas; kāpt uz augšu pa ekskalatoru, kas brauc uz leju; vakarā pēc tusiņa doties mājās bez mēteļa, jo pazaudēju numuriņu; apmaldīties un dragāt ar velosipēdu 2,5h pa rajonu. Nav slikti prieks pirmā mēneša. Turat par mani īkšķus!
  
P.s. Stefānijas dzimeni šovakar svinēsim mājās pie mums :D