Ir jau pāri pusnaktij
mēness mani pievelk sev klāt
gribas apstāties un teikt - jā,
nav nekas man svarīgāks
Viens, divi,
viens, divi
trešais ir liekais.
Es mīlu
es mīlu
tikai skaistu dienu.
Es vaiboju ar sevi Dzegužkalnā,
ko tu gribi? neņemšu es tevi klēpī
ja tomēr kaut ko gribas, ejam baznīcā,
svēto ūdeni es dzeršu tavā priekšā.
Kas ir tas, kas sasilda
mani, kad es noskumstu? ( es noskumstu)
Kas ir tas, kas nosaka (ko tu nosaki?),
cik ilgi paiet viena stunda? (tagad)
Man viss ir citādāk,
un man spēka mazliet mazāk,
jā, es gribēju kā labāk,
bet sadūros, man sāp.
Es ar citiem nesaprotos,
var teikt man nepadodas,
kad mēs katrs savos sprostos
mēģinām viens otru izprast
viens divi,
viens divi,
trešais ir liekais.
es mīlu
es mīlu
tikai skaistu dienu.
Es vaiboju ar sevi Dzegužkalnā,
ko tu gribi? neņemšu es tevi klēpī
ja tomēr kaut ko gribas, ejam baznīcā,
svēto ūdeni es dzeršu tavā priekšā.
Kūko, kūko dzeguzīte,
kūko, kūko manī viņa
kūko, kūko dzeguzīte,
kūko, kūko, ko tu tīko?
KUKUUUUU
KUKUUUUUUUUU
KKUUUKKKKKUUUUUUU UUUU UUU UU
KU UU UU U U U U U K UU U UU