|
[7. Apr 2018|09:06] |
man vispār par ēdienu ir pohuj, tiešām, vienīgais, kas man no ēdiena ir vajadzīgs - lai man negribas ēst. Bet, sakot to, man jāpiebilst, ka no visiem, visiem, visiem cilvēku sugas paradumiem kā sevī iekšā dabūt enerģiju, tās uz ofisu līdziņemamās pārtikas kastiņas, ko mūsu suga mēdz izmantot, priekš manis ir visnepanesamākais variants. Vispirms jau es neciešu ēst no tām mikrosilītēm, bet kas jocīgi - manī arī rodas nepatīkamas emocijas brīžos, kad redzu kādu citu lietojam pārtiku ar to sūdu palīdzību. es nez kāpēc, bet tā nu tas ir. |
|
|
Comments: |
Estēts :) Šķīvja forma viņu tracina, mhm.
nē nē, man vienkārši riebjas tāds paradums - ēst no tām kastītēm, tas tā kā no suņubļodas ēst. pats par sevi tas nav nekas slikts, bet kā ieradums tas man besī.
kauns aumaļām līst tajos, kas dzird čāpstināšanu. man šķiet, ka cilvēki, kas ēd, šķiet neaizsargāti, gluži kā cilvēki, kas nokārtojas, un tas, ka silītes tiek izmantotas ēšanai neparedzētās vietās (ofisa kabinetos), nevis, piemēram, ēdnīcā, to padara... grūti sagremojamu.
citreiz paņemu čīzīti un ēdu ejot pa ielu. nejūtos neaizsargāts, jūtos drošāk nekā sēžot kafeinīcā un ēdot pie galda
| From: | ulvs |
Date: | 7. Aprīlis 2018 - 16:12 |
---|
| | | (Link) |
|
man tas ir kā kuro reizi. dažreiz neērti jūtos uz ielas, dažreiz kafē. we're all fluid.
tas ir baigi atkarīgs no situācijas, man čīzītis uz ielas liekas vairāk ok nekā silīte ofisā. tad vēl ir dzimumu lietas (sievietes, man šķiet, ko šādu izjūt vairāk) un kultūras lietas-piem spānijā, esmu dzirdējis, kopumā nav ok ēst uz ielas
| From: | teja |
Date: | 7. Aprīlis 2018 - 15:09 |
---|
| | | (Link) |
|
man ir paranoja ja cilvēki cheko smarfonus esot it kā sarunā ar mani. man ir tad sajūta itkā dievs liktu 2 man kā cilvēkam.
| From: | ulvs |
Date: | 7. Aprīlis 2018 - 16:12 |
---|
| | | (Link) |
|
kā saprast "dievs liktu 2 man kā cilvēkam"?
| From: | teja |
Date: | 7. Aprīlis 2018 - 16:27 |
---|
| | | (Link) |
|
nu ka tu esi neizdevies kā cilvēks jo nespēj būt pietiekami interesants lai sarunbiedrs izjustu vēlmi būt šeit un tagad
jā, bet jautājums ir vai sarunubiedrs vispār pa dzīvi kādreiz ir šeit un tagad, tpc man liekas, vieglāk pašam būt šeit un tagad par šādu fišku neuzņemoties pilnu atbildību
Tu satracinies par šo, bet tas, ka tev no mutes jau sen smird, jo robu pastu pērc reizi gadā, ir okej? Labi, es prosta gribēju pateikt kaut ko riebīgu, bet sašutums par šādiem, pilnīgi okej ieradumiem arī ir smieklīgs.
tāpēc jau es to rakstu cibā, lai nepiepistos cilvēkiem | |