Vecaaku miilestiiba pret beerniem ir iznjeemuma gadiijums. Tur jau tomeer ir taa lieta, ka tas ir kauls no kaula, asins no asins, tas ir - Tu principaa miili sevi/savu atspulgu tajos beernos. Un, protams, sevi miilot, sev arii ir vieglaak visaadas lietas piedot, tas jau arii uz beerniem attiecas.
bet citos gadiijumos - nu, tur jaabuut baigajiem iznjeemuma gadiijumiem, lai cilveeks (tas, kuru miil bez nosaciijumiem un noteikumiem) peekshnji krasi mainiitu visu savu uztveri/attieksmes pa lielam - ja tas notiek pamazaam, tas ir normaali, tas 'miiloshais' adapteejas un taa jau arii notiek. Tak shto njetu takaja "beznosaciijumu miilestiiba", malas jaunkundze, ej tak labaak guleet, riit buus jauna diena! :)) (un paglabaajiet vasaru prieksh manis - lai, kad esmu atpakalj, ir karsts un saulains, ja!)