Šodien gāju pāri upei.
tas vējš.
Tāds dīvains bija.
Jo nebija brāzmas. Bija viena liela brāzma.
Brāzma tāda dīvaina. Viļņaina. Ar ritmiskiem pārrāvumiem. Kā maiņstrāva, kad sit.
Gāju pāri upei, un ausis turēju ar rokām ciet.

Un pašā brāzmas kulminācijā varēja sajust vieglu, patīkamu sausa, veca koka smaržu - jūras un upes aromāta kokteilis.