Un tad, kad draugs grib uzvesties kā psihoterapeits un aizvest līdz risinājumam, cilvēks ir sašutis: "Tu esi mans draugs vai neesi?!"

Ja psihoterapija ir veiksmīga - vairs draugs nav, jo nonācis otrā infogrammas pusē.

Kā rezultātā, secinām, ka psihoterapija ir veiksmīga, ja tā ir bezpersoniska.

Ja dakteris uzņems pacientus personiski, tad drīz vien būs traķenē. Dakterim IR bezpersoniski jāārstē slimniekus.

Domāju, ka būs kaut kāds humors (aļa - kāda atšķirība starp sievieti un alu vai vīrieti un gurķi), bet tur izrādās nopietns un kā man šķiet precīzs salīdzinājums.