Interesants rakstiņš, par to, kā mainās bērnu grāmatiņas, ieviešot tajās politkorektumu. Tomu un Džeriju taču arī cenzē, izgriežot kadrus ar indiāņiem, nēģeriem etc. Nolāpīts, drīz Skroderdienas Silmačos cenzēs, izdzēšot Ābramu un Joski.
Pofig, korektums, tikumība, politiskā pārliecība, reliģija.
Es šūmējos ne par uzskatiem, bet par to, ka kāds pēkšņi nolemj, ka viņam ir tiesības koriģēt citus.
Aizliegt smēķēt krogos. Aizliegt dzert alu uz parka soliņa. Aizliegt aizsegt seju reliģisku iemeslu dēļ. Mācīt skolās bērniem kristietību. Ieviest valsts pamatlikumā "dzīvesziņas" ideju, nedefinējot to. Dalīt informāciju "tikumībā" un "netikumībā". Filtrēt Interneta saturu (ārvalstu kazino lapas). Pārveidot vēsturiskos darbus, lai tie kļūtu politkorekti.
Tā tas viss sākas un turpinas un veļas uz totalitārismu.
Taču es pagaidām neredzu tendences, kas tieši no politkorektuma vestu pie totalitārisma. Kamēr neviens nemēģina izstrādāt likumprojektu par Skroderdienu cenzēšanu, tavs paņēmiens to mest vienā katliņā ar likumiem tradicionālo vērtību aizstāvībai man šķiet intelektuāli negodīgs.
"likumi tradicionālo vērtību aizstāvībai"... Lūdzu, apraksti šīs tradicionālās vērtības. Tikai ne jau idealizēto kultūrtrēģeru priekšstatu kopumu "čaklums, tikumība, kautrīgums" bet patiesas tradicionālās vērtības. Jā, aizmirsu pajautāt - kuras sociālās grupas vai nācijas vērtības ir par pamatu?
Es šo vērtību sludinātājus lieku tai pat plauktā, kur nacionālistus, politkorektos, tikumiskos. Un viņus visus vieno vēlme uzspiest savu viedokli visiem.
Nu, ilgošanās pēc pasaules, kur visiem ir pareizais viedoklis, manuprāt, ir vispārcilvēcīga un neatkarīga no politiskās piederības vai reliģiskās orientācijas. Tomēr es saskatu lielu atšķirību starp tiem, kuri savu viedokli cenšas uzspiest ar likumdošanas palīdzību (kā tas šobrīd notiek ar tradicionālo tikumību un Latviju) un tiem, kuri savu viedokli cenšas padarīt vispārpieņemtāku caur izskaidrošanu un diskusijām (piemēram, nezinu, lekciju cikls "nahuj visās jūsu filmās ebreji ir sliktie").
Es šūmējos ne par uzskatiem, bet par to, ka kāds pēkšņi nolemj, ka viņam ir tiesības koriģēt citus.
Aizliegt smēķēt krogos.
Aizliegt dzert alu uz parka soliņa.
Aizliegt aizsegt seju reliģisku iemeslu dēļ.
Mācīt skolās bērniem kristietību.
Ieviest valsts pamatlikumā "dzīvesziņas" ideju, nedefinējot to.
Dalīt informāciju "tikumībā" un "netikumībā".
Filtrēt Interneta saturu (ārvalstu kazino lapas).
Pārveidot vēsturiskos darbus, lai tie kļūtu politkorekti.
Tā tas viss sākas un turpinas un veļas uz totalitārismu.