mazāk dumjš, kā tie pieci, kas aizgāja pa saslēgto tuneli. ja gudrībai ir saistība ar gēniem, tad tam vienam ir labāks gēnu fonds, nekā tiem pieciem. ziedojot to vienu, bet glābjot piecus, principā tiktu nodarīts kaitējums dabiskajai izlasei un visas cilvēces genofonds tiktu pasliktināts.
btw, gājēji arī ir dumji, parasti neierēķina, ka bembis var pēkšņi parādīties un ar 250 kmh viņus nonest. ja gājēji būtu gudri, tad viņi paši brauktu ar bembjiem :D

Ģenētika nav tik vienkārša. T.i., tas nav salikums no dumš/gudrs un dumjāks/gudrāks, tur ir daudzi komponenti, pusi no kuriem mēs vēl nezinām. Piemēram, ir cilvēki, kuri ir predisponēti uz negadījumiem, kamēr citiem piemīt fantastiska veiksme - izdzīvo veiksmīgie, un neviens nezina, kāpēc (lai arī galvas dakteri to skaidro ar iekšējo sakārtotību/saskaņu ar sevi). Tāpat arī pieci cilvēki, kas ir bijuši pietiekami gudri/sabiedriski, lai ietu bariņā ar čomakiem, var būt ģenētiski vērtīgāki kā viens cilvēks, kurš varbūt ir besīgi gudrs, bet vientuļš.

Pateikt, ka nedarīsi neko, ja tev ir reāla izvēle, nozīmē pieņemt, ka tu neesi viens no vienādojuma, kas tā vienkārši nav. Tu tāpat esi vienādojumā, tikai to nezini. Atsacīšanās izvēlēties arī ir izvēle.

par izvēli - taisnība. izvēle ir vienmēr, pat ja tā nav īpaši laba izvēle.
a par ģenētiku - protams, tas viss ir sarežģīti, bet uzdevums mums nedod pietiekami daudz informācijas par konkrēto indivīdu īpašībām. pieņemot, ka tās ir vienādas, it kā labāk ir glābt vairāk dzīvības, taču uzņemties lēmēja lomu man vismaz toč negribētos