Lai gan uz maniem komentāriem Tu neceri, ieraugot šo bilžu, sailgojos pēc vecajām labajām letiņu svinēšanas tradīcijām, kad, neatkarīgi no svinamā notikuma, sarodas radu gabali no tuvienes un tālienes, lai mielotos ar latviešu virtuves brīnumiem visā to krāšņumā, dzertu tā, ka trīs dienas pēc tam neesi dzīvotājs, un, protams, izdziedātu & izdejotu meldiņus teju iz visām dziesmu grāmatām;)

Jā... Tagad vairs tā nedzer. Lai gan pavisam nesen manai mātesmāsai, kurai šitai bildē ir kādi padsmit gadi, 80 gadu jubileju nosvinējām. Un tāpat - bija radi, bija viss ko vajag :)
(p.s. kāpēc es neceru uz taviem komentāriem?)

Tur jau tā lieta, ka, lai ļaužus uz kaut ko tādu pavilktu mūsdienās, vajag grandiozu notikumu - kāzas, bēres vai tos pašus 80 gadus. Pretējā gadījumā šamējie apmierinās ar piemājas krogu, klusu pasēdēšanu ar cilvēkiem iz tuvāko draugu un paziņu loka vai vispār svētku ignorēšanu, nepakustinot ne ausi.
P.S. Nu, pēc Tevis rakstītā sapratu, ka vienīgie komentāri, uz kuriem Tu ceri, ir tikai māmiņas rakstītie;)

Da nē, vienkārši viņa labāk zin, kad bilde knipsēta un kas tur redzams.

Tās ir Ilgoņa brāļa iesvētības Asaros, apmēram 1944. gads.
Tavu māju saimnieki, mans vecaistēvs ar mani klēpī. Oma stāv aiz jubilāra tēva Ādolfa. Ilgonis ir aizmugurē pa kreisi no mana vecātēva .Vecātēva civilsieva Kučertante stāv aiz Ilgoņa mātes Zelmas.Blakus Zelmai- Augustes tante( tagad viņas mājā saimnieko Gunārs).Tatiņu jau Tu pazīsti, aiz viņas Indriksons, visforšākais no maniem onkuļiem.
Ar ermoņikām Vītols, tēvs Romanim , kas sēdēje Tev pretī Tatiņas jubilejā.
Nu tur ir visi mūsu radi, gan tuvi, gan tāli.Tā lūk!