Toties diezvai atteiktos, ja tai labu prātu pievienotos Dienvidosetija.

Ja tas notiktu pats no sevis, ka kāda starptautiski atzīta teritorija gribētu Krievijai pievienoties (piemēram - Venecuēla), kāpēc gan ne.
Ar D-osetiju būtu vairāk problēmu, nekā ieguvumu, jo pagaidām pat Krievijas sabiedrotie nesteidzas atzīt D-Osetijas neatkarību. Manuprāt, Krievijai daudz izdevīgāk ir, ka D-Osetija ir kā skabarga Gruzijas pakaļā, nekā savējā ;-)

IMHO viņi jebkurā gadījumā būs skabarga abās pakaļās vienlaikus. Neatkarīgi no scenārijiem. Vienīgā izeja- Krievija sāk sadalīties pirmreizinātājos (sākot no Kaukāza). Tikai tā krievi tiks vaļā no tā hemoroja, kuru pirms 400 gadiem paši dabūja lienot Kaukāzā savu kārtību iedibināt.

Krievijas situācija nav spoža. No vienas puses - viņi nedrīkst pieļaut nevienas savējās teritorijas atdalīšanos, jo tam uzreiz var sekot nākošās. Pieļaut Dienvidosetijas pievienošanos Krievijai - arī gemarojs, jo to atzīs tikai dažas valsts pasaulē, un Krievija to ne sevišķi vēlas. Dienvidosetija kā neatkarīga teritorija - šis variants var iegūt nedaudz lielāku atzīšanu un mazāk galvassāpju Krievijai. D-Osetijas pievienošana Krievijai faktiski nekādus bonusus nesola, jo citi separātiski noskaņotie pašā Krievijā uzreiz sarosās - re, ārzemēs Krievija tautu pašnoteikšanās tiesības respektē, bet kāpēc iekšzemē nē?

Ilgtermiņā Krievija būtu ieguvējs, ja tiktu vaļā no Kaukāza "republikām". Vienīgā ievērības cienīgā tur ir Čečenija ar savu naftu, kuras krājumi gan strauji tuvojas nullei un Dagestāna (tas pats story). Līdz ar to dabasresursu dēļ no tām nav nekāda jēga. Militāri tās nespēj Krieviju apdraudēt. Toties sociālo budžetu patukšo nepajokam, jo pamatā tie reģioni ir ļoti depresīvi un bezdarba varā.

Problēma ir tikai viena... Krievijā emocijas vienmēr ir valdījušas pār pragmatismu. Kā tad mēs tā atdosim savu zemi?! Tas nekas, ka par "savu zemi" tas kļuva pavisam nesen (uz kopējā vēstures fona).

Ja šīs valstis kļūtu neatkarīgas, tad būtu spiestas no Krievijas pirkt gāzi un naftu par cenām, ko Krievija pati nosaka ārējiem tirgiem, nevis atdot pa sviestmaizi kā sociālo palīdzību atpalikušajiem reģioniem. Turklāt visi tie bēdubrāļi nedeldētu sociālo budžetu. Plus ārējās robežas kļūtu īsākas- mazāk militāro tēriņu.