emmm...A ko nozīmē - oktāvas?
Es savu pirku mūzikas instrumentu bodītē Vecrīgā, kaut kur Šķūņu ielā laikam...

oktāvas, tas ir blūmīzeris, kam ir divas rindas ar caurumiem. Paralēlos caurumos ir tās plāksnītes, kuras noregulētas skanēt uz vienas nots, bet ar oktāvas nobīdi. Sanāk tāda sulīgāka skaņa, nekā blūza jeb diatoniskajām harmonikām, kam ir tikai viena caurumu rinda. Arī spēlēšana savādāka, tāds "bend" ar oktāvas harmonikām nesanāk.

(lai gan divas caurumu rindas var būt arī tremolo harmonikām, tām tās plāksnes ir vēl kau kā savādāk regulētas)

Vot. A blūmīzerī pūst, tas nav tik prasti kā izskatās, jā...vispirs jātrāpa pareizos caurumos!

Tur, kur pirku bija kā reiz diezgan plaši pārstāvēti modeļi ar vienu caurumu rindu.
Izklausās, ka tu māki pūst! Parādīsi kādreiz, kad atbrauksi ciemos :)?

Aha, atslēgas vārds ir "izklausās". Patiesībā ne.

Reiz nopirku harmonikas un kādu laiku tās man kalpoja par cigaretēm - pastrādā, pastrādā un tad uztaisi pauzi ar pūšanu. Bez nekādas melodijas, vienkārši tāpat. Vienkārši domas tad ir kaut kur citur, galva atpūšas un ir dziļāk paelpots, tobiš, organizmam ir skābeklis.

Vienu brīdi mēģināju kaut ko papūst, bet daudz tālāk par to, kā ietrāpīt vienā, nevis trijos caurumos uzreiz, netiku. Iemanījos nospēlēt kaut ko tādu, kas man pašam atgādināja "Blowin' in the wind", tās arī visas manas prasmes.