| No bērnības atceros, kā pienākot autobusam, no tā izrāpjas ļautiņi - nosvīduši, ar tašām, ar kaut kādām avosjkām, bērneļiem. Un barā aizdipina uz jūru - kur izģērbjas, veči strīpainās semeikās, večas rozā pabalējušos pupturos, apmetas uz izklātiem dvieļiem, dzer saulē sasilušu limonādi, bauda sauli un piemētā visu sev apkārt ar papīriem.
Tas ir nemainīgs ļaužu tips, kuru novēroju jau gadus trīsdesmit, dzīvojot pie jūras.
Ir 2003.gads, 21.gadsimts, bet nekas nav mainījies - tie paši ļautiņi brauc no centra saspiesti smacīgos, netīri dzeltenos Ikarusos, svīst, dipina uz jūru, lai pēc pāris stundām postos mājupceļam. Tā laikam ir kāda pilsētas radījumu pasuga, kas nodod savus ieradumus bērniem un bērnu bērniem. Tādi paši viņi ir Vakarbuļļos, Vecāķos, pie Ķīšezera, brauc električkās uz Jūrmalu.
Interesanti, ko viņi dara ziemā? Varbūt gulj ziemas miegu kā eži, apsegušies ar saviem pabalējušajiem pupturiem un semeikām, avosjkās ieritinājušies.... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
racoon - par atpūtniekiem [+3]
- Re: par atpūtniekiem
Situācijas apraksts:
Savā pagalmā, mierīgi izmeties apenēs laistu zālienu. Klusināta mūzika, putnu dziesmas, šašlika smaržas. Un te pēkšņi idilli šķeļ skaņa:
"Eu Žora, davai, pošļi na rečku. Davi bistrej."
"Da pašol ti sa svojej rečkoi, davai zbegaem v magazin za pivom, a potom k morju, tam bab boļše."
Un tas viss notiek aiz dzīvžoga, uz trotuāra, kuru vel ziemā šad tad attīru no sniega.
Plīstošas pudeles skaņas. Lamuvārdi. Šad tad esmu pārlaidis laistīkli pār žogu. Nelīdz, bļauj un lamājas vēl skaļāk. Pat draud, bet neko, pagalmā nelien, šakāļi.
Mans piedāvājums, lai risinātu šādu deklasētu elemntu ilgas pēc dabas un vasaras jaukumiem, ir kaut kur no Rumbulas līdz Dārziņiem, Daugavas krastā uztaisīt rezervātu, kur viņi varētu atpūsties pie ūdens, gozēties saulītē un drazot cik uziet. A pārējas vietās - face control. Un cauri.